Pirmais kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīkotais Kultūras un mākslas festivāls “Dažādība” norisināsies no 7. jūnija līdz 21. jūlijam un piedāvās plašu migrācijai, kultūru daudzveidībai un aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem veltītu bezmaksas pasākumu programmu.
KULTŪRAS FESTIVĀLA KINO PROGRAMMA
Festivālu ievadīs migrācijas tēmai veltīta godalgotu mākslas un dokumentālo filmu bezmaksas programma. Filmas stāsta par dažādu tautību un izcelsmes cilvēkiem, kas, spiesti pamest savas mājas, dodas bēgļa gaitās, un viņu pieredzi, uzsākot dzīvi svešā zemē.
Filmu seansus papildinās lekcijas un diskusijas, kas pievērsīsies kino mākslai un aktuālajiem un iespējams mazāk zināmiem migrācijas aspektiem.
7. jūnijs pulksten 19:00, Mākslas centrs Noass
Festivālu atklās franču režisores Floransas Mieles godalgotās animācijas filmas pieaugušajiem The Crossing (La traversée) brīvdabas kino seansss Mākslas centrā Noass.
Floransas Mieles animācijas filma ir vizuāli iespaidīgs veltījums visiem, kuri kādreiz pametuši savu valsti, lai meklētu drošāku nākotni citur. Tās galvenie varoņi bēg no vajāšanas kādā Austrumeiropas valstī un viņu mēģinājumi šķērsot tās robežu velk paralēles ar humano krīzi pašlaik pie mūsu robežas.
Pirms filmas kino publicista un kuratora Žulijena Nuhuma Kulibali ievadlekcija.
Vairāk informācijas par filmu:
https://www.imdb.com/title/tt8567862/
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/126ea1sw4
Seanss notiek ar Francijas institūta Latvijā un IF Cinéma un Mākslas centra Noass atbalstu.
14.jūnijs pulksten 19:00, Kino Bize
Ukraiņu režisora Tarasa Tomenko godalgotās dokumentālās filmas Boney Piles (Terykony) bezmaksas kino seanss.
Izmantojot meditatīvu kino valodu, kinorežisors pietuvina skatītāju Ukrainas kara zonā dzīvojošo pusaudžu ikdienas pārdzīvojumiem. Filmas smalkais un poētiskais skatījums to padara vienlaikus pārlaicīgu un aktuālu.
Pēc filmas norisināsies diskusija.
Vairāk informācijas par filmu:
https://www.imdb.com/title/tt17050716/
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/sPyNRtx3
Seanss notiek ar Francijas institūta Latvijā un IF Cinéma atbalstu.
15.jūnijs pulksten 19:00, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Daņu režisores Lea Globas godalgotās dokumentālās filmas Apolonia, Apolonia bezmaksas kino seanss.
Trīspadsmit gadu garumā uzņemtā dokumentālā filma Apolonia, Apolonia neatstās vienaldzīgu nevienu. Tās priekšplānā ir harizmātisku jaunā māksliniece Apolonija, kas uzaugusi mazā franču teātrī. Filmas režisore Lea Globa ir radījusi stāstu, kas daudzos slāņos noformē pieaugšanas procesu, nonākot krasi atšķirīgās valstīs un kultūrās.
Pēc filmas norisināsies diskusija.
Vairāk informācijas par filmu:
https://www.imdb.com/title/tt22768450/
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/NrnkVb3V
21.jūnijs pulksten 19:00, Mākslas centrs Noass
Latviešu režisora Staņislava Tokalova dokumentālās filmas Viss būs labi bezmaksas brīvdabas kino seanss.
Režisora Staņislava Tokalova filma seko trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem viņa ģimenē. Tā cenšas izprast, vai šai ģimenei (un citām līdzīgām) 30 neatkarības gadu laikā ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā.
Pēc filmas norisināsies diskusija, kuru moderēs mākslas zinātņu doktors un kinorežisors Dāvis Sīmanis, piedalīsies dziedātāja Patrisha un žurnālists Maksims Kuzahmetovs.
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/11lmV6bvy
Vairāk informācijas par filmu:
Seanss notiek ar EGO media, Mākslas centra Noass atbalstu.
KULTŪRAS FESTIVĀLA DZEJAS LASĪJUMI
28. jūnijs pulksten 20:00, Kaņepes kultūras centra dārzs
Festivāla dzejas lasījumu vakarā piedalīsies dažādu tautību un izcelsmes, dažādās valodās rakstoši autori, kas dzīvo Latvijā: Efe Dujans, Semjons Haņins, Dainis Deigelis, Darja Kalašņikova un Vika Trenas. Dzejas lasījumus latviešu, krievu, ukraiņu, turku un citās valodās pavadīs elektroniskā mūzikas mākslinieka Seimura Guseinova uzstāšanās.
Dainis Deigelis kopš 2002. gada publicējies dažādos kultūras izdevumos. 2017. gadā absolvējis Andra Akmentiņa un Ronalda Brieža vadītās Literārās Akadēmijas Meistardarbnīcas. 2018. gadā kopā ar Eināru Pelšu un Arvi Vigulu atdzejojis Gaļinas Rimbu dzejas izlasi “Kosmiskais prospekts” (Literature Without Borders). Tāpat 2018. gadā izdots debijas krājums “Dievs beidz” (izdevējs Valters Dakša), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai spilgtākās debijas kategorijā. Daiņa dzejai raksturīga mūsdienu sabiedrības kritika, emocionalitāte, ideālisms, tēlainības tiešums.
Semjons Haņins publicē dzeju kopš 1997. gada. Tekstgrupas „Orbīta” līdzdibinātājs (1999). Atdzejo latviešu dzeju krievu valodā, viņa atdzejojumā iznākušas K. Vērdiņa, M. Pujata, K. Zeļģa un E. Aivara grāmatas. Iznākuši bilingvāli dzejoļu krājumi krievu valodā un latviešu atdzejojumā: “tikko” (2003), “peldus” (2013) u.c., kā arī izlases “bet ne ar to” (2017) un ”ne tā” (2019). Sastādījis antoloģiju “Latviešu krievu dzeja” (2011), kurā apkopoti dažādu latviešu dzejnieku krievu valodā sarakstītie dzejoļi. Rada dzejas performances un instalācijas: “Vienas sejas teātris”, “3Dddzeja” u.c.
Efe Dujan (Efe Duyan) ir turku dzejnieks un arhitektūras zinātņu doktors. Līdztekus radošajai darbībai, Efes akadēmiskā karjera saistīta ar lektora darbu Turcijas un Eiropas universitātēs. Šobrīd dzejnieks dzīvo Rīgā un ieņem Zinātniskā virziena vadītāja amatu Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātē. Kopš 2006. gada izdoti trīs autora dzejoļu krājumi – Sıkça Sorulan Sorular (2016), Tek Şiirlik Aşklar (2012) un Takas (2006). Viņa dzejoļi ir tulkoti vairāk nekā 25 dažādās valodās. 2022. gadā klajā laists pirmais romāns Başka (Citi). Bijis vairāku literatūras žurnālu redaktors un dzejas festivālu organizators.
Vika Trenas (Viktoria Leikovskaya) ir baltkrievu dzejniece, neatkarīga žurnāliste, redaktore, esejiste, blogere un tulkotāja no Minskas, kas saņēmusi patvērumu un kopš 2021. gada dzīvo Latvijā. Kopš 2000. gada publicē savus tekstus baltkrievu un ārvalstu periodiskajos izdevumos. Projekta #freeallwords dalībniece. Dzejas grāmatu baltkrievu valodā “Konfiscētās bērnības brīnums” (2005), “Eksistenciālā ainava” (2008) autore.
Darja Kalašņikova (Daria Kalashnikova) ir ukraiņu laikmetīgā māksliniece un rakstniece no Luhanskas. 2013. gadā viņa kļuva par vienu no Eiromaidana organizatorēm un pēc Luhanskas okupācijas 2014. gadā viņai piespiedu kārtā nācās pārvākties uz Kijivu, kur viņa piedzīvoja atkārtotu karadarbību. Kopš 2022. gada maija viņa ir patvērusies Latvijā un raksta prozu. Viņa ir publicējusies žurnālā Punctum un rudenī tiks izdota viņas grāmata.
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/GN7qo7Bj
KULTŪRAS FESTIVĀLA VIZUĀLĀS MĀKSLAS PROGRAMMA
20. jūnijs līdz 21. jūlijs
Festivāla vizuālās mākslas programmas laikā norisināsies divu nedēļu radošā darbnīca, kuras dalībnieki būs starptautiskās aizsardzības saņēmēji Latvijā. Radošo darbnīcu vadīs vizuālā māksliniece Vika Eksta un tās rezultātā tiks radīta kolektīva, procesā balstīta, eksperimentāla foto izstāde.
Izstāde tiks atklāta 20. jūnijā, Starptautiskajā bēgļu diena un būs apskatāma vienu mēnesi – līdz 21. jūlijam tādējādi noslēdzot Kultūras un mākslas festivāla “Dažādība” programmu.
Izstādes mērķis ir piešķirt balsi Latvijā dzīvojošajiem patvēruma meklētājiem, sniedzot iespēju apgūt vizuālus izteiksmes veidus, kas var palīdzēt pārvarēt valodas un kultūras barjeru un izmantojot fotogrāfiju kā radošas komunikācijas rīku, atspoguļot savu pieredzi un pārdzīvoto.
Vika Eksta (1987) ir latviešu māksliniece un pedagoģe, kas savos darbos izmanto fotogrāfiju, kustīgo attēlu, performanci un audiovizuālos arhīvus, apvienojot dokumentālus un fiktīvus vēstījumus. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI foto skolā Madridē, ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, piemēram, ISSP Galerijā, galerija ALMA, Kauņas Fotogrāfijas galerijā, Viļņas nacionālajā mākslas galerijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā un citviet. Vikas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja un privātās kolekcijās Eiropā un ASV.
Kultūras un mākslas festivālu “Dažādība” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija
caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds” un Rīgas dome.
#AktivoIedzivotajuFonds #ActiveCitizensFund #EEAgrants #EEAgrantsLatvia #Dažādība
Gribu palīdzēt bēgļiem 