Par patvēruma tiesību ievērošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un tiesas procesu pret biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” darbinieci Ievu Raubiško

Kopš 2021. gada augusta pie Latvijas robežas ar Baltkrieviju ierodas cilvēki, kas mēģina šķērsot sauszemes robežu ar mērķi lūgt patvērumu. Cilvēku plūsma nav vienmērīga: 2023. gada vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā un augustā – ikdienas notika vidēji 35 mēģinājumi šķērsot robežu; savukārt 2023. gada rudenī robežšķērsošanas mēģinājumu skaits trīskāršojās, septembrī sasniedzot vidēji 106 gadījumus dienā un oktobrī – 93 gadījumus dienā. Novembrī robežšķērsošanas mēģinājumu skaits atkal būtiski kritās (līdz vidēji 28 gadījumiem dienā), un decembrī mazinājās līdz vidēji 4 mēģinājumiem dienā jeb 135 robežšķērsošanas mēģinājumiem visa mēneša gaitā. 2024. gada janvārī Latvijas – Baltkrievijas robežu mēģinājuši šķērsot vien 5 cilvēki. 

Lielākā daļa cilvēku, kas mēģinājuši šķērsot robežu, tikuši apturēti un novirzīti atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju jeb atgrūsti. Atgādinām, ka Latvijai ir saistošas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības likumi, kas nosaka, ka ikvienam ārvalstniekam ir tiesības pieteikties patvērumam, pat ja viņš / viņa mēģina šķērsot / šķērsojis robežu nelikumīgā veidā. Cilvēku atgrūšana no robežas īpaši ziemas mēnešos draud ar būtisku kaitējumu veselībai vai pat nāvi. “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīcībā ir informācija par vairākiem cilvēkiem, kas gājuši bojā vai kam veiktas locekļu amputācijas pēc ilgstošiem mēģinājumiem šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi lūgt patvērumu.

Tas arī bija iemesls, kāpēc “Gribu palīdzēt bēgļiem” darbiniece Ieva Raubiško 2023. gada janvārī, saņemot atkārtotus lūgumus pēc palīdzības no vairākkārt atgrūstiem cilvēkiem no Sīrijas pie Latvijas-Baltkrievijas robežas un bažījoties par viņu dzīvību un veselību, vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pēc tam, kad tiesa bija lēmusi par pagaidu pasākumu ieviešanu attiecībā uz minētajiem patvēruma meklētājiem, I. Raubiško kopā ar “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedru Egilu Grasmani devās uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai pārliecinātos, ka tiesas lēmums tiks izpildīts un Sīrijas pilsoņi saņems nepieciešamo humāno palīdzību. Par šīm darbībām tika ierosināts kriminālprocess, un I. Raubiško vēlāk tika apsūdzēta par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai. 

Virkne Latvijas nevaldības organizāciju, kā arī EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs, Eiropas Cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča un ANO Īpašā ziņotāja cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Mērija Lovlora ir pauduši kritiku un bažas par cilvēktiesību aizstāvju  darba kriminalizāciju Latvijā apstākļos, kad nacionālā likumdošana būtiski ierobežo patvēruma tiesības. 

Esam sagatavojuši informāciju jautājumu un atbilžu formā par notiekošo uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un nepieciešamību ievērot tiesības uz patvērumu.

1. Kas notiek uz Latvijas–Baltkrievijas robežas?

Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežu gandrīz ik dienu mēģina šķērsot cilvēki. Šāda kustība nav nekas jauns – kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas dažādas robežšķērsotāju grupas izmantojušas valsts dienvidaustrumu sauszemes robežu, lai nonāktu Latvijā. Tikai pēdējos trīs gados (kopš 2021. gada vasaras) tas notiek daudz intensīvāk, jo kaimiņvalsts Baltkrievijas režīms Aleksandra Lukašenko vadībā aktīvi veicina trešo valstu pilsoņu ieceļošanu Baltkrievijā un novirza tos uz blakus esošajām Eiropas Savienības valstīm – Latviju, Lietuvu un Poliju.

Daudzi cilvēki no valstīm, kurās turpinās pilsoņu karš, bruņotas sadursmes, protesti pret valdošo režīmu un cita veida politiska nestabilitāte – piemēram, no Sīrijas, Afganistānas, Irānas, Irākas, Kongo Demokrātiskās republikas, Mali, Kubas, izmanto iespēju doties uz Krieviju un Baltkrieviju, cerot pēc tam turpināt ceļu uz ES un pieteikties patvērumam kādā no ES valstīm. Būtiskas izmaiņas šogad netiek prognozētas, un līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Polijā, tāpat kā citos migrācijas ceļos, kas ved uz ES.

2. Kā cilvēki nonāk līdz Latvijas-Baltkrievijas robežai?

2021. gadā ārvalstnieki ieradās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā ar lidmašīnu reisiem no Irākas, Turcijas u.c. valstīm, taču kopš 2022. gada otrās puses vairums cilvēku ieceļo Baltkrievijā caur Krieviju.

Pēc pieejamās informācijas ārvalstnieki ierodas ar lidmašīnas reisu Krievijas galvaspilsētā Maskavā, no kurienes dodas uz Baltkrieviju, vismaz daļu ceļa veicot ar pārvadātāja palīdzību. Daudzos gadījumos cilvēki ieceļo no Krievijas Baltkrievijā likumam neatbilstošā veidā, tas ir, bez vīzas. Baltkrievijas teritorijā ceļotāji bieži vien izmanto vēl citu pārvadātāju, kas palīdz viņiem nokļūt pie Baltkrievijas robežas ar Latviju (vai arī Poliju vai Lietuvu). Ieceļotāji mēģina šķērsot tā dēvēto zaļo robežu un nonāk savdabīgā slazdā. Latvijas robežsardze tos attur no robežas šķērsošanas, savukārt Baltkrievijas robežsardze un citi dienesti liek šķēršļus, lai viņi nevarētu atgriezties Minskā vai citās Baltkrievijas pilsētās.

3. Cik daudz cilvēku mēģina šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu?

Valsts robežsardze (VRS) publicē trīs veidu datus: no robežas šķērsošanas atturēto cilvēku skaits aizvadītajā diennaktī, kopīgais atturēto cilvēku skaits kopš gada sākuma un humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemto cilvēku skaits. Saskaņā ar VRS sniegto informāciju, līdz 2024. gada 30. jūnijam no valsts robežas šķērsošanas atturēti jau 2570 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemts salīdzinoši neliels skaits – 12 cilvēki. 2023. gadā no valsts robežas šķērsošanas kopumā atturēti 13 863 cilvēki un humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. 2022. gadā no robežas šķērsošanas atturēti 5286 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 217 cilvēki. Savukārt no 2021. gadā no robežas šķērsošanas kopumā tika atturēti 4045 cilvēki un humānu apsvērumu dēļ uzņemti 94 cilvēki.

Būtiski, ka atturēto cilvēku skaits norāda uz novērstiem robežas šķērsošanas mēģinājumiem, ko var atkārtoti veikt vieni un tie paši cilvēki pat vienas dienas laikā. Tādējādi kopējais atturēto cilvēku skaits nevar sniegt precīzu priekšstatu par cilvēku skaitu uz robežas. 2023. gada vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā un augustā – ikdienas notika vidēji 35 mēģinājumi šķērsot robežu, savukārt 2023. gada rudenī robežšķērsošanas mēģinājumu skaits trīskāršojās, septembrī sasniedzot vidēji 106 gadījumus dienā un oktobrī – 93 gadījumus dienā. Novembrī robežšķērsošanas mēģinājumu skaits atkal būtiski kritās (līdz vidēji 28 gadījumiem dienā), un decembrī mazinājās līdz vidēji 4 mēģinājumiem dienā jeb 135 robežšķērsošanas mēģinājumiem visa mēneša gaitā. 2024. gada janvārī Latvijas – Baltkrievijas robežu mēģinājuši šķērsot vien 5 cilvēki, kas kontrastē ar jūnija statistiku, sasniedzot 427 mēģinājumus šķērsot robežu 30 dienu laikā.

4. Ko nozīmē cilvēku atturēšana no robežas šķērsošanas (atgrūšana – angl. pushbacks), un kāpēc tā ir prettiesiska?

Latvijā no 2021. gada 10 .augusta līdz 2023. gada 9. augustam bija spēkā Ministru kabineta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Ludzas, Krāslavas Augšdaugavas novados un Daugavpils valstspilsētā. Saskaņā ar šo rīkojumu, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas pārstāvjiem bija tiesības pārtraukt mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu, kā arī dot rīkojumu personām, kuras jau šķērsojušas robežu, atgriezties kaimiņvalstī, šai gadījumā Baltkrievijā. Lai panāktu atgriešanās rīkojuma izpildi, dienestu darbinieki varēja galējas nepieciešamības gadījumā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, tostarp stekus, elektrošoka ierīces, gāzes baloniņus, redzi ierobežojošus līdzekļus, kairinošas vai paralizējošas vielas, dūmu sveces, kā arī gāzes, gaismas, trokšņa un gumijas lādiņu granātas.

2023. gada 10. augusta līdz 2024. gada 10. februārim saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 514 minētajās pierobežas teritorijās bija spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms. Arī šis režīms paredz Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas atbalstu robežsardzei, lai nepieļautu nelikumīgu robežas šķērsošanu. Tas ietver arī iespēju tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem iekļūt dzīvojamās un nedzīvojamās telpās un zemes gabalos, lai tur notvertu vai atrastu robežu nelikumīgi šķērsojušus cilvēkus. Tāpat paredzēts, ka Valsts robežsardzei jāapgādā cilvēki, kas mēģina šķērsot robežu nelikumīgā veidā ārpus oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem, ar pārtiku un pirmās nepieciešamības lietām. Vajadzības gadījumā robežšķērsotājiem jāsniedz arī medicīniska palīdzība.

2023. gada jūnijā Saeima apstiprināja grozījumus Valsts Robežsardzes likumā, kas nosaka, ka viens no robežsardzes uzdevumiem ir novērst nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un viens no robežsarga pienākumiem – neļaut cilvēkiem ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā, ja vien nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi ieceļošanai. Lai atturētu cilvēkus no robežas šķērsošanas, robežsargi var pielietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus.

2023. gada 29. augustā valdība apstiprināja grozījumus “Noteikumos par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību”, paredzot, ka papildus speciālajiem līdzekļiem kas jau tagad tiek izmantoti – tai skaitā stekiem, elektrošoka ierīcēm, gāzes baloniņiem, dūmu svecēm un granātām, gāzes, gaismas un trokšņa granātām – robežsargi varēs pielietot arī psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīces.

Arī 2024.gadā, gatavojoties siltākiem klimatiskajiem apstākļiem vasarā un ņemot vērā nelikumīgās šķērsošanas mēģinājumu skaita pieaugumu martā, no 13.marta līdz 12.septembrim Ministru kabinets ir izsludinājis pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu.

Minētie grozījumi legalizē potenciālo patvēruma meklētāju atturēšanu no nelikumīgas robežas šķērsošanas jeb atgrūšanu (angl. pushbacks) un tādējādi pārkāpj šo cilvēku tiesības uz patvērumu, kā arī apdraud viņu tiesības uz veselību, dzīvību un drošību.

Personu atgrūšana ir prettiesiska, jo nerespektē tiesības uz patvērumu, kas nostiprinātas 1951. gada Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu, ES Pamattiesību hartā un ES likumos (tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/33/ES, kas nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pāri robežām – Šengenas Robežu kodeksā).

Ikvienam trešās valsts pilsonim ir tiesības pieteikties patvērumam, pat ja viņš/ viņa šķērso vai šķērsojis/-usi robežu likumam neatbilstošā veidā. Šis princips ir atzīts Latvijas tiesību aktos – Krimināllikumā un Patvēruma likumā, un to vēlreiz apstiprināja Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 30. jūnijā spriedumā lietā C-72/22 PPU par Lietuvas rīcību, masveidā aizturot robežu nelikumīgi šķērsojušas personas. Tiesa norādīja, ka ikvienam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir tiesības pieprasīt šādu starptautisko aizsardzību dalībvalsts teritorijā, tostarp pie tās robežām vai tranzīta zonās, pat ja viņš vai viņa šajā teritorijā atrodas nelikumīgi. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai paredz, ka pieteikuma iesniedzējam ir tiesības palikt valsts teritorijā pieteikuma izvērtēšanas laikā.

Robežšķērsotāju atgrūšana no robežas pārkāpj 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu 33. pantā un ES Pamattiesību hartas 19. panta 2. daļā noteikto izraidīšanas aizliegumu jeb neizraidīšanas (angl. non-refoulement) principu. Saskaņā ar šo pantu, personas nedrīkst izraidīt uz izcelsmes valsti vai tranzītvalsti, šajā gadījumā uz Baltkrieviju, ja tām šajā valstī varētu draudēt dzīvības briesmas un spīdzināšana. Turklāt personas nedrīkst pakļaut arī pastarpinātas izraidīšanas (angl. chain refoulement) riskam, kad pēc izraidīšanas uz Baltkrievijas tās varētu tikt deportētas uz savu izcelsmes valsti vai, kā liecina pieejamā informācija, uz kaimiņvalsti Krieviju, kur tām varētu draudēt spīdzināšana un necilvēcīga apiešanās.

5. Kā cilvēki tiek atgrūsti no robežas?

VRS ir atkārtoti uzsvērusi, ka spēka pielietošana, atgrūžot robežšķērsotājus, notiek izņēmuma gadījumos, atbilstoši likumam un dienesta reglamentam. Nepieciešamības gadījumā atgrūstajiem cilvēkiem tiek sniegts medicīniskais atbalsts, kā arī ūdens un pārtika. Tomēr biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir saņēmusi robežšķērsotāju liecības par fizisku un emocionālu vardarbību (piekaušanu, sišanu ar elektrošoku, draudiem un naida runu), tai skaitā no neidentificētu vienību pārstāvju puses.

Saskaņā ar VRS teikto, cilvēki tiek atgrūsti bez dokumentu pārbaudes un identifikācijas, tāpēc viņu valstspiederība, vecums un citi viņus raksturojošie dati nav zināmi. Robežšķērsotāji pieredz vardarbību arī Baltkrievijas teritorijā no Baltkrievijas dienestu pārstāvju puses, kas virza viņus atpakaļ uz Latviju, neļaujot doties atpakaļ uz Minsku vai citām pilsētām. Ilgstoši atrodoties “starp robežām”, cilvēku fiziskā un mentālā veselība tiek pakļauta nopietnam apdraudējumam.

6. Kāpēc cilvēki nešķērso robežu oficiālajos robežšķērsošanas punktos un nelūdz tur patvērumu?

Spēkā esošais regulējums paredz, ka cilvēki var iesniegt patvēruma pieteikumus oficiālajos robežšķērsošanas punktos (uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pašlaik darbojas viens šāds punkts – Pāterniekos; Silenes robežšķērsošanas punkta darbība kopš 2023. gada 19. septembra ir apturēta), kā arī Aizturēto ārzemnieku centrā Daugavpilī, bet ne uz sauszemes robežas. Tomēr, ceļojot ar pārvadātāja palīdzību likumam neatbilstošā veidā, cilvēkiem ir praktiski neiespējami nonākt oficiālajās robežas šķērsošanas vietās. To nepieļauj arī Baltkrievijas varas iestādes, kuru darbinieki virza robežšķērsotājus uz “zaļo robežu”, liekot tiem doties uz Latviju caur atverēm robežas žogā. Arī Latvijas robežsargi nedod iespēju cilvēkiem, kas nonākuši uz sauszemes robežas, doties uz oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem.

Tādējādi, pat ja patvēruma procedūra tiek daļēji nodrošināta, de facto tā nav pieejama. Jāpiebilst, ka arī Tiesībsargs ziņojumā par 2022. gadu norāda uz nepieciešamību nodrošināt pieeju patvēruma procedūrai un novērst necilvēcīgas apiešanās riskus, īpaši mazaizsargāto personu grupās.

7. Kādos gadījumos cilvēki tiek uzņemti humānu apstākļu dēļ?

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām 6.panta 5.c) apakšpunktam valstis var uzņemt cilvēkus humānu apsvērumu dēļ, kas tiek īstenots arī Latvijā. Starp šiem cilvēkiem ir galvenokārt ģimenes ar bērniem, nepavadīti nepilngadīgi cilvēki, robežšķērsotāji ar smagām veselības problēmām un vecāka gada gājuma cilvēki. Humānu apstākļu dēļ uzņemtie cilvēki sākotnēji tiek aizturēti Daugavpils vai Mucenieku Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros. Tur viņiem ir iespēja sākt patvēruma procedūru.

Tomēr biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīcībā ir liecības, kas ļauj secināt, ka mazaizsargātu personu individuālie apstākļi ne vienmēr tiek konsekventi izvērtēti un ņemti vērā – ir tikušas atgrūstas gan ģimenes ar bērniem, gan nepavadīti nepilngadīgi cilvēki. Turklāt, pieņemot lēmumus par personu uzņemšanu vai neuzņemšanu Latvijā, ne vienmēr ticis ievērots ģimenes vienotības princips, proti, daļa no ģimenes tikusi atgrūsta.

Jāuzsver, ka robežšķērsotāju atgrūšana no robežas bez pietiekamas viņu individuālo apstākļu izvērtēšanas (piemēram, bez identitāti apliecinošu dokumentu pārbaudes, kas neļauj pārliecināties par personu vecumu un ģimenes saitēm) pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā  (4. protokola 4. pantā) un ES Pamattiesību hartā (19. panta 1. daļā) noteikto ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegumu. 

Šis aizliegums nozīmē, ka valstis nedrīkst atgriezt ārzemnieku grupas, nepārbaudot viņu personiskos apstākļus un neļaujot tām izvirzīt savus argumentus pret attiecīgo valsts iestāžu pasākumiem. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa virknē spriedumu – piemēram, M.A. v Cyprus, 41872/10; Hirsi Jamaa and Others v. Italy [GC] – 27765/09; M. H. and others v. Croatia, 15670/18 and 43115/18; Shahzad v. Hungary, 12625/17; M.K. and Others v. Poland 40503/17, 42902/17 and 43643/17 – ir atzinusi kolektīvas izraidīšanas aizlieguma pārkāpumus un noteikusi kompensācijas par tiem.

8. Vai pie Latvijas-Baltkrievijas robežas ir gājuši bojā cilvēki?

Jā, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, vienpadsmit cilvēki ir gājuši bojā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas. 2022. gada izskaņā kāds vīrietis no Afganistānas guva letālus apsaldējumus un zaudēja dzīvību Rēzeknes slimnīcā, bet 2023. gada aprīlī kādas sievietes no Sīrijas dzīvība izgaisa Daugavpils slimnīcā. Abi bojā gājušie tika nogādāti ārstniecības iestādēs no Latvijas-Baltkrievijas robežas. Kopš 2023. gada oktobra deviņu neidentificētu cilvēku mirstīgās atliekas tika atrastas pierobežā. Tā kā mirušo personu identitātes netika noskaidrotas, tās tika apbedītas Krāslavas un Augšdaugavas novadu Zaščirinas un Silenes pareizticīgo kapsētās.

Saskaņā ar publiski pausto informāciju par situāciju uz ES-Baltkrievijas robežas, Baltkrievijas pierobežā bojā gājuši 32 ārvalstnieki, Latvijas pierobežā – 5, Lietuvas pierobežā – 5, Polijas pierobežā – 50. Šie cilvēki ir vien aisberga redzamā daļa. Precīzs bezvēsts pazudušo un bojā gājušo cilvēku skaits pie Latvijas-Baltkrievijas robežas nav zināms. Nevaldības organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar ES-Baltkrievijas robežu, ir saņēmušas kopā aptuveni 400 palīdzības pieprasījumus no cilvēkiem, kas meklē savus pazudušos radiniekus no  Sīrijas, Irākas, Jemenas, Indijas, Afganistānas, Somālijas un citām valstīm.

Pie biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” pēc palīdzības ir vērsušies arī vairāki cilvēki, kas pēc ilgstošas uzturēšanās pie Latvijas-Baltkrievijas robežas un atgrūšanas no vienas un otras robežas puses vairāku dienu vai nedēļu garumā guva roku un/vai kāju apsaldējumus un vēlāk piedzīvoja šo ķermeņa daļu amputāciju.

9. Neviens nav nelegāls

Runājot par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, bieži tiek lietoti tādi vārdu salikumi kā “nelegālais imigrants” vai “nelegālā imigrācija”. Šāda pieeja jāskata kā stereotipizācija, par ko biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir vērsusies Sabiedrisko mediju ombudā, te pieejams ombuda atzinums. Jānorāda, ka ne vien cilvēki, kas mēģina šķērsot ES ārējo robežu pārsvarā kļūst par patvēruma meklētājiem, bet pats termins “nelegāls migrants” ir atzīts kā nevēlams (piemēram, skat. Starptautiskās migrācijas organizācijas Migrācijas glosārijs). No juridiskās un ētiskās perspektīvas kā nelegālu var apzīmēt procesu vai rīcību, bet ne personu

Neviena persona nav nelegāla! Cilvēkus, kas šķērso robežu, aicinām apzīmēt ar neitrāliem terminiem kā, piemēram, “robežšķērsotājs”, “ārvalstnieks” vai “migrants”, ja nav iespēja izmantot visaptverošu apzīmējumu “cilvēks”. Arī situācijas kontekstualizēšanai aicinām pārtraukt lietot terminu “nelegālā imigrācija”.