Pie Latvijas robežas ar Baltkrieviju turpina ierasties cilvēki, kas mēģina šķērsot sauszemes robežu ar mērķi lūgt patvērumu. Pēdējā mēnesī (21.04.2023.-21.05.2023.) kopējais robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits bijis 1521, vidēji dienā – 49. Lielākā daļa cilvēku, kas mēģinājuši šķērsot robežu, tikuši atgrūsti. Atgādinām, ka Latvijai ir saistošas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības likumi, kas nosaka, ka ikvienam ārvalstniekam ir tiesības pieteikties patvērumam, pat ja viņš / viņa mēģina šķērsot / šķērsojis robežu nelikumīgā veidā. Esam sagatavojuši papildus informāciju J&A formā par notiekošo uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un nepieciešamību ievērot tiesības uz patvērumu.
- Kas notiek uz Latvijas–Baltkrievijas robežas?
Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežu ik dienu mēģina šķērsot cilvēki. Šāda kustība nav nekas jauns – kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas dažādas robežšķērsotāju grupas izmantojušas valsts dienvidaustrumu sauszemes robežu, lai nonāktu Latvijā. Tikai pēdējos divos gados (kopš 2021. gada vasaras) tas notiek daudz intensīvāk, jo kaimiņvalsts Baltkrievijas režīms Aleksandra Lukašenko vadībā aktīvi veicina trešo valstu pilsoņu ieceļošanu Baltkrievijā un novirza tos uz blakus esošajām Eiropas Savienības valstīm – Latviju, Lietuvu un Poliju.
Daudzi cilvēki no valstīm, kurās turpinās pilsoņu karš, bruņotas sadursmes, protesti pret valdošo režīmu un cita veida politiska nestabilitāte – piemēram, Sīrijas, Afganistānas, Irānas, Irākas, Kongo Demokrātiskās republikas, izmanto iespēju doties uz Krieviju un Baltkrieviju, cerot pēc tam turpināt ceļu uz ES un pieteikties patvērumam kādā no ES valstīm.
Būtiskas izmaiņas šogad netiek prognozētas. Tieši pretēji – iestājoties siltākiem laikapstākļiem, sagaidāms cilvēku skaita pieaugums. Līdzīga dinamika vērojama arī Lietuvā un Polijā, tāpat kā citos migrācijas ceļos, kas ved uz ES.
2. Kā cilvēki nonāk līdz Latvijas-Baltkrievijas robežai?
2021. gadā ārvalstnieki ieradās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā ar lidmašīnu reisiem no Irākas, Turcijas u.c. valstīm, taču kopš 2022. gada otrās puses vairums cilvēku ieceļo Baltkrievijā caur Krieviju.
Pēc pieejamās informācijas ārvalstnieki ierodas ar lidmašīnas reisu Krievijas galvaspilsētā Maskavā, no kurienes dodas uz Baltkrieviju, vismaz daļu ceļa veicot ar pārvadātāja palīdzību. Daudzos gadījumos cilvēki ieceļo no Krievijas Baltkrievijā likumam neatbilstošā veidā, tas ir, bez vīzas. Baltkrievijas teritorijā ceļotāji bieži vien izmanto vēl citu pārvadātāju, kas palīdz viņiem nokļūt pie Baltkrievijas robežas ar Latviju (vai Poliju, vai arī Lietuvu). Ieceļotāji mēģina šķērsot tā dēvēto zaļo robežu un nonāk savdabīgā slazdā. Latvijas robežsardze tos attur no robežas šķērsošanas, savukārt Baltkrievijas robežsardze un citi dienesti liek šķēršļus, lai viņi varētu atgriezties Minskā vai citās pilsētās
3. Cik daudz cilvēku mēģina šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu?
Valsts robežsardze (VRS) publicē trīs veidu datus: no robežas šķērsošanas atturēto cilvēku skaits aizvadītajā diennaktī, kopīgais atturēto cilvēku skaits kopš gada sākuma un humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemto cilvēku skaits. Saskaņā ar VRS sniegto informāciju, 2023. gadā (līdz 21.05.2023.) no valsts robežas šķērsošanas kopumā atturēti 3125 cilvēku, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 178 cilvēki. 2022. gadā no robežas šķērsošanas atturēti 5286 cilvēki un humānu apsvērumu dēļ uzņemti 217 cilvēki. Savukārt no 2021. gadā no robežas šķērsošanas kopumā tika atturēti 4045 cilvēki, un humānu apsvērumu dēļ uzņemti 94 cilvēki.
Būtiski, ka atturēto cilvēku skaits norāda uz novērstiem robežas šķērsošanas mēģinājumiem, ko var atkārtoti veikt vieni un tie paši cilvēki pat vienas dienas laikā. Tādējādi kopējais atturēto cilvēku skaits nevar sniegt precīzu priekšstatu par cilvēku skaitu uz robežas. Piemēram, migrācijas un patvēruma tiesību pētniece Dr. Aleksandra Jolkina savā pētījumā secināja, ka laikā no 2021. gada 11. augusta, kad pie Latvijas robežas ar Baltkrieviju tika ieviesta ārkārtas situācija, līdz 2022. gada martam robežu daudzkārt mēģināja šķērsot 200-300 cilvēku, kamēr VRS statistika par šo periodu uzrādīja vairāk nekā 6500 atturētu robežšķērsotāju.
4. Ko nozīmē cilvēku atturēšana no robežas šķērsošanas (atgrūšana – angl. pushbacks), un kāpēc tā ir prettiesiska?
Latvijā kopš 2021. gada 11. augusta ir spēkā Ministru kabineta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Ludzas, Krāslavas Augšdaugavas novados un Daugavpils valstspilsētā. Saskaņā ar šo rīkojumu, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas pārstāvjiem ir tiesības pārtraukt mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu, kā arī dot rīkojumu personām, kuras jau šķērsojušas robežu, atgriezties kaimiņvalstī, šai gadījumā Baltkrievijā. Lai panāktu atgriešanās rīkojuma izpildi, dienestu darbinieki var galējas nepieciešamības gadījumā pielietot fizisku spēku un speciālus līdzekļus, tostarp stekus, elektrošoka ierīces, gāzes baloniņus, redzi ierobežojošus līdzekļus, kairinošas vai paralizējošas vielas, dūmu sveces, kā arī gāzes, gaismas, trokšņa un gumijas lādiņu granātas.
Personu atturēšana no nelikumīgas robežas šķērsošanas jeb atgrūšana (angl. pushbacks) ir prettiesiska, jo pārkāpj tiesības uz patvērumu, kas nostiprinātas 1951. gada Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu, ES Pamattiesību hartā un ES likumos (tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/33/ES, kas nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pāri robežām – Šengenas Robežu kodeksā).
Ikvienam trešās valsts pilsonim ir tiesības pieteikties patvērumam, pat ja viņš/ viņa šķērsojis/-usi robežu likumam neatbilstošā veidā. Šis princips ir atzīts Latvijas tiesību aktos –Krimināllikumā un Patvēruma likumā, un to vēlreiz apstiprināja Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 30. jūnijā spriedumā lietā C-72/22 PPU par Lietuvas rīcību, masveidā aizturot robežu nelikumīgi šķērsojušas personas. Tiesa norādīja, ka ikvienam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir tiesības pieprasīt šādu starptautisko aizsardzību dalībvalsts teritorijā, tostarp pie tās robežām vai tranzīta zonās, pat ja viņš vai viņa šajā teritorijā atrodas nelikumīgi.
Robežšķērsotāju atgrūšana no robežas pārkāpj 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu 33. pantā noteikto izraidīšanas aizliegumu jeb neizraidīšanas (angl. non-refoulement) principu. Saskaņā ar šo pantu, personas nedrīkst izraidīt uz izcelsmes valsti vai tranzītvalsti, šajā gadījumā uz Baltkrieviju, ja tām šajā valstī varētu draudēt dzīvības briesmas un spīdzināšana. Turklāt personas nedrīkst pakļaut arī pastarpinātas izraidīšanas (angl. chain refoulement) riskam, kad pēc izraidīšanas uz Baltkrievijas tās varētu tikt deportētas uz savu izcelsmes valsti vai, kā liecina pieejamā informācija, uz kaimiņvalsti Krieviju, kur tām varētu draudēt spīdzināšana un necilvēcīga apiešanās.
5. Kā cilvēki tiek atgrūsti no robežas?
VRS ir atkārtoti uzsvērusi, ka spēka pielietošana, atgrūžot robežšķērsotājus, notiek izņēmuma gadījumos, atbilstoši likumam un dienesta reglamentam. Nepieciešamības gadījumā atgrūstajiem cilvēkiem tiek sniegts medicīniskais atbalsts, kā arī ūdens un pārtika. Tomēr biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīcībā ir robežšķērsotāju liecības par fizisku un emocionālu vardarbību (piekaušanu, sišanu ar elektrošoku, draudiem un naida runu), tai skaitā no neidentificētu vienību pārstāvju puses.
Saskaņā ar VRS teikto, cilvēki tiek atgrūsti bez dokumentu pārbaudes un identifikācijas, tāpēc viņu valstspiederība, vecums un citi viņus raksturojošie dati nav zināmi.
Robežšķērsotāji pieredz vardarbību arī Baltkrievijas teritorijā no Baltkrievijas dienestu pārstāvju puses, kas virza viņus atpakaļ uz Latviju, neļaujot doties atpakaļ uz Minsku vai citām pilsētām. Ilgstoši atrodoties “starp robežām”, cilvēku fiziskā un mentālā veselība tiek pakļauta nopietnam apdraudējumam.
6. Kāpēc cilvēki nešķērso robežu oficiālajos robežšķērsošanas punktos un nelūdz tur patvērumu?
Spēkā esošais rīkojums par ārkārtas situāciju paredz, ka cilvēki var iesniegt patvēruma pieteikumus oficiālajos robežšķērsošanas punktos (uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tādi ir divi – Pāterniekos un Silenē), kā arī Aizturēto ārzemnieku centrā Daugavpilī, bet ne uz sauszemes robežas. Tomēr ceļojot ar pārvadātāja palīdzību likumam neatbilstošā veidā, cilvēkiem ir praktiski neiespējami nonākt oficiālajās robežas šķērsošanas vietās. To nepieļauj arī Baltkrievijas varas iestādes, kuru darbinieki virza robežšķērsotājus uz “zaļo robežu”, liekot tiem doties uz Latviju caur atverēm robežas žogā. Arī Latvijas robežsargi nedod iespēju cilvēkiem, kas nonākuši uz sauszemes robežas, doties uz oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem.
Tādējādi, pat ja patvēruma procedūra tiek daļēji nodrošināta, de facto tā nav pieejama. Jāpiebilst, ka arī Tiesībsargs ziņojumā par 2022. gadu norāda uz nepieciešamību nodrošināt pieeju patvēruma procedūrai un novērst necilvēcīgas apiešanās riskus, īpaši mazaizsargāto personu grupās.
7. Kādos gadījumos cilvēki tiek uzņemti humānu apstākļu dēļ?
Atsevišķi cilvēki tiek uzņemti Latvijā humānu apsvērumu dēļ. Starp šiem cilvēkiem ir galvenokārt ģimenes ar bērniem, nepavadīti nepilngadīgi cilvēki, robežšķērsotāji ar smagām veselības problēmām un vecāka gada gājuma cilvēki. Humānu apstākļu dēļ uzņemtie cilvēki sākotnēji tiek aizturēti Daugavpils vai Mucenieku aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros. Tur viņiem ir iespēja sākt patvēruma procedūru.
Tomēr biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīcībā ir liecības, kas ļauj secināt, ka mazaizsargātu personu individuālie apstākļi ne vienmēr tiek konsekventi izvērtēti un ņemti vērā – ir tikušas atgrūstas gan ģimenes ar bērniem, gan nepavadīti nepilngadīgi cilvēki. Turklāt, pieņemot lēmumus par personu uzņemšanu vai neuzņemšanu Latvijā, ne vienmēr tiek ievērots ģimenes vienotības princips, proti, daļa no ģimenes tiek atgrūsti.
Jāuzsver, ka robežšķērsotāju atgrūšana no robežas bez pietiekamas viņu individuālo apstākļu izvērtēšanas (piemēram, bez identitāti apliecinošu dokumentu pārbaudes, kas neļauj pārliecināties par personu vecumu un ģimenes saitēm) pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteikto ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegumu. Šis aizliegums nozīmē, ka valstis nevar atgriezt ārzemnieku grupas, nepārbaudot viņu personiskos apstākļus un neļaujot tām izvirzīt savus argumentus pret attiecīgo valsts iestāžu pasākumiem. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa virknē spriedumu – piemēram, M.A. v Cyprus, 41872/10; Hirsi Jamaa and Others v. Italy [GC] – 27765/09; M. H. and others v. Croatia, 15670/18 and 43115/18; Shahzad v. Hungary, 12625/17; M.K. and Others v. Poland 40503/17, 42902/17 and 43643/17 – ir atzinusi kolektīvas izraidīšanas aizlieguma pārkāpumus un noteikusi kompensācijas par tiem.
8. Vai pie Latvijas-Baltkrievijas robežas ir gājuši bojā cilvēki?
Jā, 2022. gada izskaņā kāds vīrietis no Afganistānas guva letālus apsaldējumus un zaudēja dzīvību Rēzeknes slimnīcā, bet šī gada aprīlī kādas sievietes no Sīrijas dzīvība izgaisa Daugavpils slimnīcā. Abi bojā gājušie tika nogādāti ārstniecības iestādēs no Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Šie cilvēki ir tikai aisberga redzamā daļa. Jāuzsver, ka ārkārtas situācijas apstākļos biedrībai “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citām nevaldības organizācijām nav iespējas klātienē sekot notiekošajam pie Latvijas-Baltkrievijas robežas un sniegt humāno palīdzību robežšķērsotājiem. Biedrības rīcībā ir ziņas par citiem cietušajiem un bojāgājušajiem, kuras nav iespējams nekavējoties pārbaudīt. Precīzs bezvēsts pazudušo un bojā gājušo cilvēku skaits pie Latvijas-Baltkrievijas robežas nav zināms.
Šis materiāls ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalastu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.”
Gribu palīdzēt bēgļiem 