Organizācija “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, iekšlietu ministrei Marijai Golubevai un Iekšlietu ministrijas Operatīvā vadības centra locekļiem par pašreizējo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Aicinām iepazīties ar vēstules saturu zemāk!
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” (turpmāk – GPB) kopš krīzes sākuma uz Latvijas-Baltkrievijas robežas šī gada augustā ir aktīvi darbojusies kā humānās palīdzības koordinators sadarbībā ar citām nevalstiskā sektora organizācijām. Apzināmies, ka cilvēku pieplūdums uz Latvijas – Baltkrievijas robežas bija negaidīts, tomēr tagad ir apritējuši jau trīs mēneši un mēs joprojām esam saziņā ar personām, kuras kopš augusta atrodas nemainīgi neapskaužamā stāvoklī mežā pie robežas.
Aicinājumu uz izlēmīgu rīcību un cilvēktiesību ievērošanu kopā ar domnīcu PROVIDUS valsts vadītājiem kopīgā vēstulē izteicām jau š.g. 13.augustā, tomēr šādu rīcību valdības lēmumos kopš krīzes sākuma nesaskatām.
GPB uzsver, ka ir jāizbeidz cilvēku ilgstošā uzturēšanās mežā pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, kur viņi tiek regulāri pārvietoti no Baltkrievijas puses uz Latvijas pusi un otrādi, nemazinot apdraudējumu viņu dzīvībai un veselībai. Mēs vēlamies zināt, kas tiek darīts, lai nepieļautu turpmāku apdraudējumu šiem cilvēkiem. Valsts robežsardzes vadītājs individuāli pieņem lēmumus par personu aizturēšanu humānu apsvērumu dēļ, tomēr mēs vēlētos noskaidrot, kādi kritēriji tiek piemēroti šādu lēmumu pieņemšanā. Uzskatām, ka cilvēku trīs mēnešu ilga uzturēšanās lauka apstākļos, bez iespējas šo situāciju pārtraukt, ir rupjš cilvēktiesību pātraukums. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vairākos spriedumos norādījusi, ka valstīm ir pienākums aizsargāt cilvēkus pie to robežām no dzīvības zaudēšanas vai nopietniem ievainojumiem, kā arī nodrošināt viņu medicīnisko aprūpi. Šis pienākums ietver prasību pēc tāda tiesiskā ietvara un administratīvajām procedūrām, kas nepieļauj nodarījumus un sankcijas pret patvēruma meklētājiem uz robežas, un aizdomās par šādu gadījumu kā arī paredz, ka tiek nodrošināta sūdzību par nopietnu kaitējumu no valsts pārstāvju puses neatkarīga izskatīšana.
GPB aicina nodrošināt vismaz īslaicīgu minēto cilvēku ielaišanu Latvijas teritorijā, sniedzot viespēju vai nu pieteikties patvērumam saskaņā ar ANO Vispārējās Cillvēktiesību konvencijas 14.1. pantu, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu, ES Pamattiesību hartas 18. pantu, ES direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – 3., 6. un 7. pantu, vai arī atgriezties viņu izcelsmes valstīs, ja viņi to vēlas un ja tas nerada draudus viņu drošībai saskaņā saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu 33. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu.
Tāpat vēlamies uzsvērt, ka, ņemot vērā migrācijas tendences pasaulē, Latvijas valsts iestādēm ir nepieciešams celt kapacitāti patvēruma meklētāju uzņemšanā, patvēruma pieteikumu izskatīšanā un starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijā. Amatpersonu norādes, ka Lukašenko režīma upuriem ir iespēja pieteikties vīzai Latvijas vēstniecībā Minskā vai patvērumam Baltkrievijā nav nedz realitātei atbilstošas, nedz morāli pieņemamas, ņemot vērā Lukašenko režīma darbību.
Lai gan paļaujamies uz valsts iestāžu godprātīgu darbību un novērtējam to darbu krīzes apstākļos, un pateicamies par sadarbību, atkārtoti aicinām ļaut īstenot neatkarīgu situācijas uz Latvijas – Baltkrievijas robežas novērošanu, atbilstoši demokrātiskas valsts labas pārvaldības principiem.GBP un citas nevalstiskās organizācijas ir gatavas turpināt sniegt atbalstu cilvēkiem pie robežas un sadarboties ar valsts iestādēm, tādejādi gan atbalstot mūsu valsts drošību, gan cilvēktiesību ievērošanu.
Vienlaikus atkārtoti lūdzam tikšanos ar Ministru prezidentu, lai pārrunātu valsts atbildību cilvēktiesību nodrošināšanā personām pie valsts robežas un veidus, kā pēc iespējas drīzāk izbeigt nevajadzīgas ciešanas. Lūgumu tikties Ministru prezidentam izteicām Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē š.g. 26.augustā un pēc tam sazinājāmies ar biroja vadītāju Jāni Patmalnieku. Taču līdz šim neesam saņēmuši atbildi par tikšanās iespēju.
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”
Gribu palīdzēt bēgļiem 