Vēstule par nepieciešamību pilnveidot tiesību aktus

Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlamentā turpinās darbs pie jaunas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas noteiks minimālos mērus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Eiropas Savienībā atbalstīšanu, un aizstās pašreiz spēkā esošo Padomes direktīvu 2002/90/EK un Padomes pamatlēmumu 2002/946/TI  jeb tā dēvēto “Atbalstītāju paketi”. Viena no galvenajām izmaiņām topošajā tiesību dokumentā ir skaidra norāde, ka atbalsts nelikumīgai trešo valstu pilsoņu ieceļošanai, tranzītam vai palikšanai Eiropas Savienībā dalībvalstī uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu tad, ja tas veikts apmaiņā pret finansiālu vai materiālu labumu vai šāda labuma apsolījumu, vai arī nolūkā saņemt šādu labumu. ¹

Atsaucoties uz šo Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvu, biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un biedrība “Latvijas Cilvēktiesību centrs” aicina arī Latvijas likumdevējus pilnveidot nacionālos tiesību aktus, skaidri nošķirot neatļautas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Latvijā atbalstīšanu labuma gūšanas nolūkos no palīdzības trešo valstu pilsoņiem humānu apsvērumu dēļ vai nolūkā apmierināt viņu pamatvajadzības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tajā skaitā cilvēktiesībām. Šāds nošķīrums ļautu izvairīties no humānās palīdzības un pamatvajadzību atbalsta kriminalizācijas, kas pēdējos gados bijusi vērojama arī Latvijā. Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” jau iepriekš ir vērsusies Saeimas Juridiskajā komisijā, paužot bažas par kriminalizācijas riskiem, kas izriet no pašreizējā Krimināllikuma normām ². Bažas apstiprina gan “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīcībā esošā informācija par kāda Kubas pilsoņa aizturēšanu un notiesāšanu uz trīsarpus gadiem cietumā pēc tam, kad viņš devās uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai satiktu un palīdzētu dzīvesbiedrei un meitai, gan arī publiski pieejamā informācija par tiesas prāvu pret diviem Nīderlandes pilsoņiem, kuri palīdzēja radiniecei un divām citām būtiski apdraudētām trešo valstu pilsonēm pie Latvijas–Baltkrievijas robežas ³. Arī tiesas prāva pret “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedri Ievu Raubiško par atbalstu Sīrijas pilsoņu grupai pie Latvijas–Baltkrievijas robežas 2023. gada janvārī ir viens no būtiskākajiem solidaritātes kriminalizācijas piemēriem.

Vēlamies uzsvērt, ka iepriekš minētās direktīvas projekta septītajā apsvērumā norādīts, ka “nekas šajā direktīvā nebūtu jāsaprot kā prasība noteikt kriminālatbildību par palīdzību, kas sniegta tuviem ģimenes locekļiem, no vienas puses, un humāno palīdzību vai atbalstu cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai, kas sniegts trešo valstu valstspiederīgajiem saskaņā ar piemērojamo valsts un starptautisko tiesisko regulējumu, no otras puses”.

Tāpat ceturtajā apsvērumā uzsvērts, ka “jo īpaši nekam šajā direktīvā nebūtu jāietekmē dalībvalstu un cilvēku tiesības, pienākumus un atbildību sniegt palīdzību trešo valstu valstspiederīgajiem humānu apsvērumu dēļ vai nolūkā apmierināt cilvēka pamatvajadzības saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām, tajā skaitā starptautiskajām cilvēktiesībām, un jo īpaši attiecīgā gadījumā 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1967. gada Ņujorkas protokolu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, un saskaņā ar juridiskajām saistībām. Šī palīdzība var ietvert arī juridiskas, lingvistiskas vai sociāla rakstura konsultācijas vai atbalstu”.

Arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā atzinumā par iepriekš minētās direktīvas sākotnējo projektu paudusi bažas par solidaritātes kriminalizācijas risku un aicinājusi nodrošināt pietiekamus pasākumus, kas ļautu no tās izvairīties. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja arī atkārtoti uzsvērusi, ka, vēršoties pret migrantu instrumentalizāciju kā hibrīddraudu, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir vienlaikus jānodrošina migrantiem humānā palīdzība. Komiteja norādījusi, ka humānās palīdzības organizācijām vajadzētu dot iespēju sniegt palīdzību krīzes zonās un ka tās nedrīkst sodīt par solidaritātes izrādīšanu migrantiem. ⁴

Bažas par vēršanos pret cilvēktiesību (tajā skaitā tiesību uz patvēruma pieprasīšanu) aktīvistiem un organizācijām izteicis arī Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Maikls O’Flāhertijs (Michael O’Flaherty). Savukārt Maikla O’Flāhertija priekštece Duņja Mijatoviča (Dunja Mijatović) 2024. gadā nāca klajā ar izvērstām rekomendācijām represiju mazināšanai pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kas sniedz atbalstu patvēruma meklētājiem, bēgļiem un migrantiem Eiropā. ⁵

Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis savos tiesību aktos jau ir paredzējušas atbrīvojumu no soda par neatļautas ieceļošanas un/vai tranzīta atbalstīšanu ar nolūku sniegt humāno palīdzību un apmierināt trešo valstu pilsoņu pamatvajadzības. Piemēram, Beļģija un Spānija skata humāno palīdzību kā iemeslu nesaukšanai pie kriminālatbildības. Horvātija noteikusi izņēmumus sodīšanā par ieceļošanas atbalstīšanu, ja tā veikta, lai glābtu dzīvību, novērstu ievainojumus, sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību un humāno palīdzību saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem. Savukārt Itālijā netiek paredzēta kriminālatbildība par darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut, ka personām tiek nodarīts nopietns kaitējums, kā arī glābt un/vai piedāvāt humāno palīdzību ārvalstniekiem, kas atrodas Itālijas teritorijā. Arī Somijā darbības, kas tiek veiktas humānu apsvērumu dēļ, kā arī lai palīdzētu ģimenes locekļiem – trešo valstu pilsoņiem, netiek sodītas. Īrijā netiek piemērota kriminālatbildība par migrantu pārvietošanu specifiskos apstākļos, kā arī bezmaksas atbalsts trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas iegūt starptautisko aizsardzību. ⁶ Savukārt Grieķijas tiesa attaisnoja 16 palīdzības sniedzēju un brīvprātīgo grupas locekļus apsūdzībās saistībā ar viņu centieniem glābt migrantus, kas ar nelielām laivām, riskējot ar savu dzīvību, šķērsoja jūru no kaimiņvalsts Turcijas. ⁷

Aicinām līdzīgus papildinājums ietvert arī Latvijas tiesību aktos, lai novērstu iespēju, ka humānās palīdzības un cita vitāla atbalsta sniegšana dzīvības apdraudējuma stāvoklī esošiem cilvēkiem pie Latvijas robežas var tikt interpretēta kā noziedzīgs nodarījums – Krimināllikuma normu pārkāpums. 

Šis materiāls ir sagatavots Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (ANO Bēgļu aģentūras) finansētā projekta Strengthening systemic refugee led support, promoting inclusion and raising awareness on refugee related issues in Latvia, projekta Nr. PFA-SWE-22221-215833-00, ietvaros. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.

1 Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas nosaka minimālos noteikumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Savienībā atbalstīšanu, un aizstāj Padomes direktīvu 2002/90/EK un Padomes pamatlēmumu 2002/946/TI – vispārēja pieeja. ST_16910_2024_INIT. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=consil:ST_16910_2024_INIT 

2 Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 352/Lp14), 4.10.2023. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/5DEEB7EB4BE9106BC2258A3E003C91EF?OpenDocument  

3 De Volksrant, Ze hielpen migranten in Letland. Nu riskeren ze 10 jaar cel wegens mensensmokkel Pieejams: https://www.volkskrant.nl/binnenland/ze-hielpen-migranten-nu-riskeren-ze-10-jaar-cel-voormensensmokkel~b1516460/ 

4 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā un par regulas (ES) 2016/794 grozīšanu (COM(2023) 754 final – 2023/0438 (COD)). Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka minimālos noteikumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Savienībā atbalstīšanu, un aizstāj Padomes direktīvu 2002/90/EK un Padomes pamatlēmumu 2002/9. C/2024/6024.

5 Protecting the defenders: Ending repression of human rights defenders assisting refugees, asylum seekers and migrants in Europe. Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra reklomencācijas. 2024. PIeejams: https://rm.coe.int/recommendation-protecting-the-defenders-ending-repression-of-human-rig/1680ae9b1c  

6 COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT analytical supporting document accompanying the proposal for a Directive laying down minimum rules to prevent and counter the facilitation of unauthorised entry, transit and stay in the Union, and replacing Council Directive 2002/90/EC and Council Framework Decision 2002/946 JHA. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/3944f714-11f7-11ef-a251-01aa75ed71a1/language-en 

7 AP News, Greek court acquits aid workers who helped rescue migrants crossing in small boats Pieejams: https://apnews.com/article/greece-trial-aid-workers-migrants-e6da84b9f907996152e62b85e1247ecb