Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas sagatavoto plāna projektu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2021.‑2023. gadam” (turpmāk — Plāns) un izsaka savus iebildumus Plāna 3. rīcības virziena (Integrācija) pašreizējam formulējumam, kā arī ierosinājumus šī virziena pasākumu pilnveidei.
- Jākonkretizē nacionālās koordinācijas sistēmas ārvalstnieku atbalstam uzdevumi un rezultatīvie rādītāji.
Lūdzam konkretizēt nacionālās koordinācijas sistēmas ārvalstnieku atbalstam uzdevumus un rezultatīvos rādītājus Plāna 3.1.1. punktā. No pašreizējiem rādītājiem izriet, ka koordinācijas sistēmas galvenais mērķis ir informēt trešo valstu pilsoņus (turpmāk – TVP) un SAS. Formulējumā un rezultatīvajos rādītājos iztrūkst informācija par konsultatīvu atbalstu ārvalstniekiem, kā arī par koordinācijas sistēmas lomu integrācijas pasākumu koordinācijā un to kvalitātes izvērtēšanā kopumā.
Nosakot rezultatīvos rādītājus, lūdzam norādīt atsevišķus uz SAS attiecināmus skaitļus. Piemēram: “Katru gadu vismaz 1200 trešo valstu pilsoņiem un 100 starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, nodrošināts informatīvs atbalsts.”
- Plānā jāiekļauj uzdevums izveidot vienas pieturas aģentūru atbalsta sniegšanai ārvalstu pilsoņiem.
Iesakām atkal iekļaut Plānā pasākumu “Vienas pieturas aģentūras koncepcijas izstrāde un attīstība”, kas bija ietverts iepriekšējā dokumenta versijā, kā pasākuma izpildes termiņu nosakot 2022. gada 2. pusgadu. Tas ļaus mērķtiecīgi virzīt un efektīvi noslēgt pašlaik aktīvās diskusijas par optimālo vienas pieturas aģentūras veidolu un funkciju (koordinēt un/vai sniegt daudzveidīgu valsts un pašvaldību atbalstu ārvalstu pilsoņiem vienā vietā). Pasākuma ietvaros būtu vēlams salāgot vai apvienot vienas pieturas aģentūras darbību un uzdevumus ar augstāk minētās nacionālās koordinācijas sistēmas uzdevumiem un izstrādāt plānu vienas pieturas aģentūras darbības uzsākšanai.
- Jāsniedz plašāks starptautiskās aizsardzības saņēmēju kā atsevišķas mērķgrupas raksturojums.
Ir ļoti apsveicama starptautiskās aizsardzības saņēmēju (personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu, turpmāk – SAS) Latvijā kā atsevišķas mērķgrupas izdalīšana ar konkrētiem rezultatīviem rādītājiem Plānā. Tomēr rosinām iekļaut plašāku šīs grupas raksturojumu (skaits, galvenās vajadzības un izaicinājumi u.c.) rīcības apakšvirziena “Integrācija” 3.1. punkta aprakstā.
- Jāpalielina latviešu valodas kursu un integrācijas kursu saņēmēju skaits, jāievieš vienota kursu izvērtēšanas metode un jāpagarina pakalpojuma īstenošanas termiņš
Ņemot vērā pakāpenisko imigrācijas pieauguma tendenci pēdējos gados[1] un integrācijas pakalpojumu, īpaši latviešu valodas kursu nepietiekamību[2], iesakām palielināt latviešu valodas un integrācijas kursu saņēmēju skaitu. Ierosinām izteikt 3.1.2. rezultatīvo rādītāju šādi:” “Katru gadu nodrošināti latviešu valodas kursi un latviešu valodas klubi vismaz 800 trešo valstu pilsoņiem, sniedzot iespēju paaugstināt latviešu valodas prasmes vismaz par vienu līmeni, atbilstoši Eiropas Savienības valodu prasmju kopējam ietvaram.” Ierosinām izteikt 3.1.3. rezultatīvo rādītāju šādi: “Katru gadu nodrošināti integrācijas kursi vismaz 800 trešo valstu pilsoņiem.”
Tāpat rosinām papildus Kultūras ministrijas datu apkopošanai par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014-2020) pasākumu ietvaros organizēto integrācijas pasākumu (valodas un integrācijas kursu un citu aktivitāšu) dalībnieku skaitu ieviest vienotas valodas un integrācijas kursu izvērtēšanas veidlapas a) kursu apmeklētājiem un b) kursu īstenotājiem. Vienota kursu izvērtēšanas metode ļaus labāk izvērtēt pasākumu kvalitāti un efektivitāti un kalpos par labu atspēriena punktu vienota agrīnās integrācijas kursu modeļa izveidei pēc likumprojekta “Imigrācijas likums” spēkā stāšanās.
Iesakām kā pasākumu 3.1.2. un 3.1.3. izpildes termiņu noteikt 2023. gada 2. pusgadu, tādējādi nodrošinot pakalpojuma turpināšanu arī Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējuma pārtraukuma periodā.
- Nepieciešama konsultatīvā padome gan TVP, gan SAS līdzdalībai
Uzskatām par ļoti būtisku pilnībā iekļaujošas konsultatīvās padomes izveidi, kas ļautu integrācijas rīcībpolitikas pilnveidošanā iesaistīt ne tikai TVP, bet arī SAS. Nepiekrītam Kultūras ministrijas redzējumam, ka, ņemot vērā TVP skaitu Latvijā, šai mērķgrupai ir nepieciešama atsevišķa konsultatīvā padome, kamēr pakalpojumi SAS tiks īstenoti, nekonsultējoties ar mērķgrupu. Ja integrāciju saprotam kā divvirzienu procesu, tad integrācijas rīcībpolitikas pilnveidē pilnvērtīgi jāiesaista visas mērķgrupas (potenciāli arī Eiropas Savienības pilsoņi, kas ne tikai iebrauc, bet ilgstoši uzturas Latvijā).
Ierosinām 3.1.7. rezultatīvo rādītāju izteikt šādi: “Aktualizēts Konsultatīvās padomes trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju līdzdalībai sastāvs, iesaistot padomē vismaz 3-4 trešo valstu pilsoņus un 3-4 personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kas strādā ar šīm mērķgrupām. Konsultatīvās padomes ietvaros izstrādāti priekšlikumi ES Rīcības plāna par integrāciju un iekļaušanu 2021.- 2027.gadam īstenošanai. Katru gadu organizētas vismaz 2 konsultatīvās padomes sēdes un izstrādātas vismaz 2 rekomendācijas par aktuāliem jautājumiem.”
- Nepieciešams paplašināt naida runas mazināšanas pasākumus
Ņemot vērā pēdējā laika polarizācijas tendences un naida runas izpausmes Latvijas sabiedrībā, lūdzam rast iespēju papildināt Plāna 3.2.7. pasākumu ar aktivitāti, kas tiešā veidā veicinātu divu šī pasākuma darbības rezultātu sasniegšanu, proti: 1) sabiedrības izglītošanu par naida runu internetā, riskiem ar ko saskaras jaunieši internetā un mediju izglītošana un 2) lielāku iedzīvotāju spēju identificēt naida runu, ziņot par to un izmantot konstruktīvas metodes, lai ar to cīnītos. Aicinām darbības plānā kā papildus aktivitāti iekļaut kampaņu sabiedrības izglītošanai-informēšanai par naida runu un naida noziegumiem. Aicinām kampaņu organizē sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, Tiesībsarga biroju un nevaldības organizācijām.
[1]Ja 2019. gada 1. jūlijā kopējais TVP skaits ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā bija 29797 personas, tad 2020. gada 31. decembrī šādu cilvēku skaits bija palielinājies līdz 31603. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Skat. arī http://www.emn.lv/wp-content/uploads/16_latvia_country_factsheet_2019_en_1.pdf.
[2] Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” vairākkārt pārliecinājusies par latviešu valodas kursu nepietiekamību, par ko liecina garās pretendentu rindas uz tiem. Skat. biedrības atzinumu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem pieejamo atbalstu Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Gribu palīdzēt bēgļiem 