Atzinums par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem pieejamo atbalstu Covid-19 pandēmijas apstākļos

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi negatīvi ietekmējuši lielāko daļu Latvijas sabiedrības, īpaši skarot sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas. Pie tām pieder arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji — cilvēki ar bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā. Šajā atzinumā apskatīsim sarežģījumus, ar kādiem starptautiskās aizsardzības saņēmēji saskārušies Covid-19 pandēmijas un to ierobežojošo pasākumu periodā, un kāds valsts, pašvaldību un cits atbalsts tiem bijis pieejams.

Vienreizējais 500 EUR pabalsts par bērnu

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie kritēriji vienreizējā 500 EUR atbalsta par bērnu piešķiršana vēlreiz apstiprināja pastāvošo nevienlīdzību starp dažādām Latvijas iedzīvotāju grupām. Atšķirībā no vecākiem ar bēgļa statusu un citiem vecākiem, personas ar alternatīvo statusu pašlaik nevar pretendēt uz vienreizējo pabalstu par bērnu, jo kā termiņuzturēšanās atļauju turētāji nav tiesīgi saņemt valsts pabalstus (piemēram, ģimenes valsts pabalstu). Tieši valsts pabalstu saņemšana, kas nodrošināta vecākiem ar bēgļa statusu kā pastāvīgo uzturēšanās atļauju turētājiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem, ir galvenais kritērijs vienreizējā 500 EUR pabalsta izmaksai. Tādējādi vienreizējo pabalstu 2021. gada pavasarī nevarēja saņemt 32 bērnu vecāki ar alternatīvo statusu, un vēl 8 bērnu vecāki provizoriski to nevarēs saņemt līdz 2021. gada vasaras beigām.

Uz nevienlīdzīgo pieeju starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ar dažādām uzturēšanās atļaujām, bet vienādām vajadzībām norādījis gan Tiesībsargs vēstulē Ministru kabinetam (10.03.2021., Nr. 1-8/11), rosinot veikt atbilstošas izmaiņas likumā un panākt ātru risinājumu, gan arī biedrības “Latvijas Cilvēktiesību centrs”, “Gribu palīdzēt bēgļiem” un “Providus” kopējā vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Ministru kabinetam (11.03.2021., Nr. 2021/3). Jāpiebilst, ka Tiesībsargs un minētās organizācijas arī iepriekš rosinājušas novērst ilgstošo nevienlīdzību valsts pabalstu saņemšanas iespējās starp bēgļiem un alternatīvā statusa turētājiem.

Ieteikums: Veikt izmaiņas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, nodrošinot iespēju vecākiem ar alternatīvo statusu saņemt vienreizējo 500 EUR pabalstu par bērnu.


Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalsts

Nodarbinātība

Covid-19 pandēmija mazinājusi bēgļu un personu ar alternatīvo statusu iespējas sekmīgi iekļauties darba tirgū. Saskaņā ar NVA sniegto informāciju, pašlaik aģentūrā reģistrēti 36 bezdarbnieki/ darba meklētāji ar bēgļa un alternatīvo statusu. Kopš Covid-19 pandēmijas ierobežojošo mēru ieviešanas 2020. gada martā bezdarbnieku skaits šai grupā ir dubultojies. Starp tagadējiem bezdarbniekiem ir klienti, kas iekārtojās darbā 2017.- 2018. gadā un līdz Covid -19 krīzes sākumam bija stabili nodarbināti.  Saskaņā ar NVA speciālistu sniegto informāciju, 2020. gadā darbā tika iekārtotas 13 personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, vairākas no tām — atkārtoti.

Atbalsts darba meklējumos starptautiskās aizsardzības saņēmējiem pašlaik tiek sniegts attālināti, kas apgrūtina darba atrašanu un kavē darba gaitu uzsākšanu. Jāpiebilst, ka darba tirgū kopumā pašlaik pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, un ne visi uzņēmumi, kas līdz šim nodarbināja personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu (piemēram, kokapstrādes ražotnes un lieli tirdzniecības uzņēmumi), to dara arī tagad. Būtisks šķērslis darba meklējumos ir latviešu valodas zināšanu trūkums.

Tāpat kā pagājušā gadā, arī šogad NVA plāno nodrošināt latviešu valodas mentora pakalpojumu   nodarbinātajiem bēgļiem un alternatīvā statusa turētājiem. Pakalpojums dod iespēju nodarbinātajiem jauniebraucējiem ar latviešu valodas pamatzināšanām 4 mēnešus papildināt savas valodas prasmes, īpašu uzsvaru liekot uz darba vidē nepieciešamo leksiku un valodas izmantojumu. 2020. gadā šim pakalpojumam pieteicās 5 cilvēki, mācības pabeidza 2 cilvēki (1 mainīja darbu, 1 neapmeklēja nodarbības, 1 izstājās).

Ieteikums:

  • Papildināt NVA mājas lapā rodamo informāciju  un  izplatīt starp darba devējiem informatīvu materiālu par starptautiskās aizsardzības saņēmēju nodarbināšanu, ar to saistītajiem izaicinājumiem un ieguvumiem, tai skaitā pieejamo NVA atbalstu darba devējiem un latviešu valodas mentora pakalpojumu nodarbinātajiem.

Atbalsts valodas apguvē

Pagājušā gada decembrī latviešu valodas mācības A1 un B1 prasmju līmenī (120 akadēmiskās stundas ar dienas stipendiju 5 EUR apmērā) pabeidza divas bēgļu un alternatīvā statusa turētāju grupas kopā 7 cilvēku sastāvā. Tomēr šiem cilvēkiem nebija iespējas nokārtot eksāmenu Valsts izglītības satura centrā (VISC), kas Covid-19 infekcijas izplatības dēļ valodas eksāmenus tobrīd nerīkoja. Pašlaik VISC atsācis klātienes valsts valodas prasmju pārbaužu organizēšanu, un pagājušā gada kursu apmeklētāji varēs piedalīties eksāmenā. Tomēr ļoti iespējams, ka viņu valodas zināšanas un iemaņas pēc pusgada pārtraukuma būs mazinājušās, jo sociālās izolācijas dēļ nav bijusi iespēja tās praktizēt.

Savukārt2021. gadā NVA atbalsts valsts valodas apguvē bezdarbniekiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu vēl nav ticis sniegts. Latviešu valodas mācības attālināti plānots atsākt 2021. gada maijā 3 grupās (ap 4-6 dalībniekiem katrā grupā), A1, A2 un B2 valodas prasmju līmenī. Tomēr nav skaidrs, kāda ir kārtība, kā un kam šis pakalpojums tiek piedāvāts. Tāpat nav skaidrības, kāpēc 2021. gadā valodas mācību pakalpojums ir ticis sniegts citiem NVA klientiem, bet ne starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” redzeslokā ir personas, kuras ir ilgstoši bezdarbnieki un pēdējos mēnešos ir izteikuši vēlmi apgūt latviešu valodu, tomēr viņiem dalība kursos nav tikusi piedāvāta, vai arī pausts, ka kursi tobrīd nav pieejami.

Ieteikums:

  • Izveidot caurspīdīgu mehānismu latviešu valodas kursu organizācijai un bezdarbnieku ar bēgļa/ alternatīvo statusu iesaistei.

Latviešu valodas apguves iespējas

Papildus NVA pakalpojumu ietvaros piedāvātajiem latviešu valodas kursiem cilvēki ar bēgļa vai alternatīvo statusu var iesaistīties vairākos citos bezmaksas kursos. Rīgā un, pateicoties tiešsaistes mācību formātam, arī dažviet reģionos ir pieejami Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansētie un Kultūras ministrijas pārraudzītie bezmaksas intensīvie latviešu valodas mācību kursi trešo valstu pilsoņiem 120 stundu garumā dažādos valodas prasmju līmeņos. Kursus īsteno Latviešu valodas aģentūra (LVA), kā arī biedrības “Inovāciju atbalsta centrs” (InAC) un “Izglītības attīstības centrs” (IAC). Pēc šiem kursiem ir lielas pieprasījums, tie aizpildās ļoti ātri, un ir izveidojušās gaidītāju rindas uz nākamajiem kursu cikliem. Tā, piemēram, InAC pašlaik 6 grupās mācās vairāk nekā 80 cilvēku, un rindā gaida vēl 250 cilvēki; IAC 8 grupās mācās ap 90 cilvēki, un rindā uz A līmeņa kursa gaida vēl 70 cilvēki. Savukārt LVA, kas 2021.-2022. gadā valodu kursus paredzējusi piedāvāt kopumā 240 cilvēkiem, pašlaik tajos mācās 148 cilvēki, bet rindā gaida vēl 800 pretendenti.

Bezmaksas latviešu valodas apguves kursus ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu piedāvā arī virkne citu organizāciju un mācību centru Rīgā. Šos kursus var apmeklēt pieaugušie, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā un nav bezdarbnieki. Pēc vairāku mācību organizāciju sniegtajām ziņām, katra no tām pašlaik piedāvā latviešu valodas mācības vairākiem desmitiem vai pat vairāk nekā 100 cilvēkiem dažāda līmeņa grupās, un šā gada vasarā un nogalē plāno atkārtot apjomā līdzīgus mācību ciklus.

Jāuzsver, ka nevienā no augšminētajām organizācijām un mācību centriem nav precīzas informācijas par valodas kursos iesaistīto cilvēku ar bēgļa vai alternatīvo statusu skaitu. Vairums no organizāciju pārstāvjiem norādīja, ka šādi cilvēki kursos nav mācījušies, vai arī nav bijis zināms, ka viņiem ir bēgļa vai alternatīvais statuss. Savukārt kursos, kas tiek piedāvāti ar Rīgas domes atbalstu, mācās daudz krievvalodīgo cilvēku un, pēc kāda mācību centra pārstāves teiktā, studenti ar bēgļu vai alternatīvo statusu pēdējos gados bijuši “uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi”.

No augšminētā secināms, ka bēgļu/ alternatīvā statusa turētāju valodas apguve atstāta pašplūsmā un par to nav precīzas informācijas. Tomēr šī mērķgrupa būtiski atšķiras no pārējiem trešo valstu pilsoņiem — apstākļi, kas viņus atveduši uz Latviju, ir pilnīgi citi. Bēgļu un alternatīvā statusu turētāju iespējas ātri iekļauties un uzsākt stabilu dzīvi Latvijā ir ievērojami mazākas nekā citiem jauniebraucējiem, kas Latvijā ieradušies, piemēram, ar mērķi strādāt vai mācīties, un kam pārsvarā ir pieejami lielāki finanšu līdzekļi. Sniedzot starptautisku aizsardzību bēgļu gaitās nonākušām personām, Latvijas valsts ir uzņēmusies atbildību arī par cieņpilna integrācijas procesa nodrošināšanu šiem cilvēkiem. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji latviešu valodas apgūšanu atlikt nevar, jo bez valodas zināšanām sekmīga iekļaušanās darba tirgū un sabiedrības dzīvē cilvēkiem ar bēgļa/ alternatīvo statusu nav iespējama, atšķirībā no personām, kas Latvijā uzturas uz darba vai studiju vīzas pamata un nav izolēti no vietējās sabiedrības.

Ieteikumi:

  • Izveidot atsevišķu latviešu valodas apguves apakšpakalpojumu cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Izvēlēties šai mērķgrupai vienu pakalpojuma sniedzēju, kas specializējas darbā ar personām, kas nerunā angļu un krievu valodās.
  • Vākt un apkopot precīzu informāciju par bēgļu/ alternatīvā statusa turētāju iesaisti latviešu valodas kursos, lai izvērtētu pakalpojuma izmantošanas apjomu un efektivitāti.

Atbalsts skolēniem attālinātās mācībās

Bēgļu un alternatīvā statusa turētāju ģimenes Covid-19 infekcijas ierobežojumu periodā saskārās ar tiem pašiem izaicinājumiem kā pārējie Latvijas iedzīvotāji — nepieciešamību pēc atbilstošas datortehnikas un prasmēm to lietot attālinātās mācībās, spēju uzturēt bērnu un jauniešu motivāciju mācīties mājsēdes apstākļos, nereti ierobežotā telpā un ciešā saskarē ar pārējiem ģimenes locekļiem. Tomēr bēgļu un alternatīvā statusa ieguvēju ģimenēs mācību izaicinājumus būtiski pastiprināja gan nepietiekamās latviešu valodas zināšanas, gan kopējā nedrošības sajūta, dzīvojot vēl ne līdz galam iepazītā vidē bez pietiekamām sociālām saitēm un vairumā gadījumu arī bez pietiekamiem ienākumiem. Šo ģimeņu problēmas pārsvarā tika risinātas individuālā kārtā. Piemēram, mācībām nepieciešamie datori dažām ģimenēm ar alternatīvo statusu tika sagādāti ar privātu ziedotāju un nevalstisko organizāciju palīdzību, savukārt ģimenēm ar bēgļa statusu tos bija iespējams nodrošināt pašām, izmantojot vienreizējo 500 EUR pabalstu.

Tehnisku un citu iemeslu dēļ pēc Covid -19 infekcijas izplatības ierobežojumu ieviešanas 2020. gadā skolēni ar bēgļa vai alternatīvo statusu sākotnēji nevarēja saņemt efektīvu pedagoga palīga atbalstu papildstundām latviešu valodas apgūšanā. Secinājumus par atbalsta pieejamību 2020. gada otrajā pusē un 2021. gadā traucē izdarīt vienuviet apkopotas informācijas trūkums par to, cik skolēni ar bēgļa/ alternatīvo statusu un kādā apjomā saņem šādu atbalstu. Šādas informācijas nav ne Izglītības ministrijā, kas finansē pedagoga palīga pakalpojumu pašvaldību skolās, ne arī pašvaldībās.

Piemēram, pēc Rīgas domes Vispārējās izglītības nodaļas sniegtās informācijas, ik pusgadu pedagoga palīga atbalstu (2 papildstundas nedēļā galvenokārt latviešu valodas apgūšanai, lai gan iespējams atbalsts arī citu priekšmetu apguvē) saņem vidēji 200 skolēnu no jauniebraucēju (trešo valstu pilsoņu) un remigrantu ģimenēm. Pašvaldība neapkopo datus par to, cik no atbalsta saņēmējiem ir no bēgļu/ alternatīvā statusa turētāju ģimenēm. Pašvaldībā lēš, ka 2020. gadā pedagoga palīga atbalstu saņēma 1-3 šādi skolēni, un 2021. gadā šāds atbalsts varētu tikt sniegts 3-4 skolēniem.

Arī Eiropas Sociālā fonda projekta finansētā projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) vadībai nav informācijas, vai starp 10 000 vispārizglītojošo un profesionālo skolo 5.-12. klašu audzēkņiem, kas ik pusgadu saņem individuālu mācību atbalstu, ir arī skolēni ar bēgļa vai alternatīvo statusu.

No 2021. gada 1. februāra skolēniem ar bēgļa vai alternatīvo statusu ir pieejams pedagoģiskais atbalsts attālināto mācību procesā, ko piedāvā biedrība “Latvijas Sarkanais krusts” projekta “Droši būt, droši mācīties” ietvaros. (Projekts tiek finansēts no Latvijas valsts budžeta programmas „Atbalsts NVO Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai” līdzekļiem.)Pēc projekta vadības teiktā, līdz 2021. gada maijam projektā bija iesaistījušies kopā 17 bērni un jaunieši gan no patvēruma meklētāju ģimenēm, gan ģimenēm ar bēgļa/ alternatīvo statusu. Skolēni dzīvo gan patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, gan arī ārpus tā. Pedagoga atbalsts šiem skolēniem būs pieejams līdz šā gada 30. jūnijam.

Ieteikumi:

  • Pašvaldību līmenī apkopot informāciju par skolēniem ar bēgļa/ alternatīvo statusu sniegto pedagoga palīga atbalstu, lai precīzi apzinātu šī pakalpojuma apjomu, saturu un efektivitāti.
  • Sistēmiski turpināt specializētu pedagoga pakalpojumu bērniem – starptautiskās aizsardzības saņēmējiem bez latviešu valodu zināšanām. Iesaistītās puses to vērtē kā ļoti veiksmīgu un nozīmīgu atbalstu gan skolēniem, gan skolotājiem mācību procesā.

Mājokļa jautājums

Covid-19 pandēmija īpaši spilgti izgaismoja sasāpējušo mājokļa nodrošināšanas problēmu cilvēkiem ar bēgļa/ alternatīvo statusu. Sniedzot atbalstu bēgļiem un alternatīvā statusa turētājiem,  biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” darbā ir daudzkārt pārliecinājusies, ka galvenie šķēršļi mājokļa iegūšanā ir līdzekļu trūkums, īpaši drošības depozīta iemaksai, kā arī atklāta ksenofobija un diskriminācija īres mājokļu tirgū. Uz to norādījusi arī biedrība “Providus”, kas tāpat akcentējusi mazo sociālo mājokļu īpatsvaru Latvijā[1]. Covid-19 infekcijas izplatības un ierobežojumu periodā mājokļa atrašana un īres attiecību uzsākšana ir bijusi vēl sarežģītāka. Atbildība par ierobežojumu ievērošanu un Covid-19 infekcijas tālāku neizplatīšanu gūlusies ne vien uz pašu dzīvokļu meklētāju, bet arī uz atbalsta organizāciju, tai skaitā “Gribu palīdzēt bēgļiem”, pleciem, kas palīdzējušas bēgļiem/ alternatīvā statusa turētājiem gan ar pagaidu, gan patstāvīga mājokļa atrašanu.

Tāpat vairākas nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzsvērušas, ka pastāvīgas mītnes trūkums kavē iespēju deklarēt dzīvesvietu un saņemt pastāvīgu pašvaldību sociālo dienestu atbalstu. Vienreizējais pabalsts, ko var saņemt personas bez deklarētas dzīvesvietas, nav pietiekams, lai segtu sākotnējās mājokļa izmaksas.

Ja starptautisko aizsardzības saņēmēju ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem Rīgā var pretendēt uz uzturēšanos īslaicīgās uzturēšanās mītnēs, tad personām, kuras ir vienas, vai kurām nav nepilngadīgu bērnu, bieži vien vienīgā iespējamā dzīvesvieta ir hostelis. Atceroties neseno traģisko ugunsgrēku nelegālā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā, nevar neatzīmēt, ka dzīve hosteļos var būt ļoti nedroša un pakļauj jau tā sociāli mazāk aizsargātos cilvēkus ar bēgļa/ alternatīvo statusu vēl lielākai nedrošībai.

Biedrībai “Gribu palīdzēt bēgļiem”izveidojusies laba sadarbība ar hosteli, kas veic sociālā mājokļa un patversmes funkcijas. Tomēr jāteic, ka šī dzīves vide nav starptautisko aizsardzības saņēmēju stabilitāti un integrāciju veicinoša.

Nespējot āri atrast piemērotu īres dzīvokli, starptautiskās aizsardzības saņēmēji mēdz uzkavēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Arī šī gada aprīļa beigās, kad centrā strauji izplatījās Covid-19 infekcija, tur pēc biedrības rīcībā esošām ziņām mitinājās vairākas ģimenes ar bēgļa/ alternatīvo statusu, kas tika pakļautas karantīnai, tādejādi apstādinot integrācijas procesu.

Ieteikums:

  • Palielināt vienreizējo finansiālo atbalstu[2] sākotnējai mājokļa izmaksu segšanai atbilstoši reālajām īres tirgus cenām[3], tādējādi atvieglojot integrāciju pašvaldības sociālā atbalsta sistēmā.

[1] “Atzinums par mājokļu politiku starptautiskās aizsardzības saņēmējiem”, http://providus.lv/article_files/3617/original/atzinums_majoklu_politika_(1).pdf?1572594309
[2] Pašlaik vienai personai  278 EUR, ģimenē pirmajai personai 278 EUR, par katru nākamo personu 194 EUR.
[3] Vidēji 500 EUR par vienistabas dzīvokli, ko veido īres maksa un drošības depozīts.


Autores: Ieva Raubiško, Evija Strupiša
Šis dokuments ir kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” intelektuālais īpašums, kura izmantošana saskaņojama ar tā autorēm!

%d bloggers like this: