“Dzīvā bibliotēka” – festivāla “LAMPA 2021” atziņas

Manas grāmatas nosaukums ir “Mēs visi esam cilvēki”.

Egils Grasmanis – kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” izveidotājs

Es gribu, lai mani bērni uzaug atvērtā sabiedrībā. Bez stereotipiem pret citām kultūrām, citām ādas krāsām un nebaidās no svešā.

Es zinu, ka mūsu valsts ir pietiekami stipra, lai mēs spētu palīdzēt citiem cilvēkiem. Problēma ir tā, ka liela sabiedrības daļa jūtās kā tādi nabadziņi, kuriem ne viss ir kartībā. Bet mēs esam ļoti maza pasaules daļa, kura dzīvo ļoti labi. Mums, diemžēl, ir zema pašapziņa. Vienmēr gribam lūgt palīdzību, bet nekad neesam gatavi sniegt. Šis ir svarīgs mūsu sabiedrības evolūcijas posms. 

Spēku dod foršais kolektīvs, kas mums ir. Tie ir cilvēki, kas “runā vienā valodā” un uzskata, ka mēs tomēr esam tauta ar Eiropas vērtībām un mēs esam cilvēki.

Neviena persona nav nelegāla. Ja mūsu politiķi lieto šo retoriku, tad tas iedzen mūsu sabiedrību pretējā virzienā. Vēl vairāk iebaida un vēl vairāk palielina stereotipus. Nelegāla var būt darbība, bet ne cilvēks.


Manas grāmatas nosaukums ir aizgūts no O.Vācieša dzejoļa rindām “Uzkāpt sevī cilvēkā pašā”.

Dainis Deigelis, kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” mentors un brīvprātīgais.

Iespējams 18-20 gados es nebūtu bijis tas jaunietis, kurš palīdz bēgļiem. Es biju diezgan nacionālistisks un ksenafobisks jaunietis no Latvijas mazpilsētas, kurš atbraucis uz Rīgu. Dzīves ceļš, kādu esmu nogājis es, ir mani ļoti stipri mainījis šajos gados. Esmu nogājis ceļu no nacionālista līdz cilvēkam, kurš domā par sociālajām problēmām. Uzskatu, ka katrs cilvēks ir vērtība. Kļūt par cilvēku ir galvenais uzdevums, kas mums katram dzīvē ir jāizdara.

Viena no svarīgākajām lietām, ko dara mentors, ir būt tam plecam, pie kura cilvēks var atnākt un izrunāties, kad tas ir nepieciešams un radīt to sajūtu, ka ir vismaz kāds, kurš viņu saprot un spēj palīdzēt.

Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem kļūt patstāvīgiem, atrast darbu, iemācīties, kur vērsties, kur atrast informāciju, kā pašiem pieteikties sociālajai palīdzībai, kā pašam atrast latviešu valodas kursus. Uzskatu, ka esmu paveicis labi savu darbu tajā brīdī, kad mans atbalstāmais tālāk spēs pats par sevi parūpēties.

Mēs visi šobrīd dzīvojam frontēs un mums visiem ir jāpārvar bailes. Es novēlētu pārvarēt bailes. Bailes no citādā. Cilvēks visvairāk baidās no tā, ko viņš nepazīst. No nepazīstamām situācijām, arī no cilvēkiem, kurus viņš nepazīst. Mēģināt iepazīt, pirmkārt, pašiem sevi – mēs varam daudz vairāk savā dzīvē. Un, otrkārt, iepazīt cilvēkus, kas varbūt ir savādāki nekā mēs. Un paskatīties uz sev apkārt esošajiem cilvēkiem, kuriem tajā brīdī ir vajadzīga palīdzība, nevis kā uz problēmu, bet kā uz visiem mums kopēju iespēju un papildinājumu. Bēgļi un sociālo problēmu risināšana nav izmesta nauda. Tā ir investīcija mūsu nākotnē. Skatieties arī uz savu dzīvi, kā tajā vēl investēt, lai būtu vienkārši labāki cilvēki.    


Esmu no Sīrijas. Esmu bēglis. Dzīvoju Rīgā ar savu ģimeni un man ir liela ģimene. Es gribu strādāt daudz, lai maniem bērniem ir labāka dzīve. Mēs atceļojām Sīrijas kara dēļ un ceru uz labāku nākotni.

Fahad – cilvēks, kurš smagi strādā, lai padarītu savu un savu bērnu nākotni labāku.

Gribu pateikt paldies “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kuri palīdzēja uzsākt dzīvi Latvijā. Un gribu pateikt lielu paldies Swedbankai, kur es tagad strādāju. Man šeit ir labi, jo es daudz strādāju. Un es domāju, ka manai ģimenei šeit nākotne būs labāka. 

Man ir kolēģi, kuri man daudz palīdz, runā ar mani latviski, ja nepieciešams, izlabo.


Manas grāmatas nosaukums ir “Kaut kur starp bailēm un cerību”.

Milads – cilvēks, kurš regulāri nosprauž sev mērķus un cenšas sevi izaicināt

Es nāku no Irānas un tur citu reliģiju piederīgie nevar būt ne aktīvi, ne justies droši, jo 80 procenti ir musulmaņi un 20 procenti ir citu reliģiju piederīgie. Šeit (Latvijā) es jūtos droši, es varu praktizēt savu reliģiju un man var būt savs viedoklis. Es varu teikt, ko es gribu. Es varu rakstīt, ko es gribu. Cilvēki Latvijā ir draudzīgi. Latvijā es varu mierīgi gulēt naktīs.

Mans lielākais izaicinājums Latvijā katru dienu ir valoda, jo es nevaru sarunāties ar cilvēkiem, kuri nerunā angliski. Tieši valodas dēļ man bija ļoti grūti atrast darbu, bet pateicoties “Gribu palīdzēt bēgļiem” man tas ir izdevies. Otrs izaicinājums – ja tu nerunā vietējā valodā, cilvēki vienmēr pajautās, no kurienes tu esi un kāpēc tu te esi, un man katram ir jāskaidro, kāpēc es te esmu. Kad pasaku, ka esmu bēglis, man atkal jāskaidro, kāpēc esmu tieši Latvijā. Bēgļa dzīve ir pilna izaicinājumu.

Es zinu, ka tuvāko 20 gadu laikā, es nevarēšu atgriezties Irānā, jo tur pastāvošais režīms un notikumi to neļaus darīt. Latvija ir manas mājas, es to esmu pieņēmis un noteikti turpināšu šeit dzīvot. 

Latvijā ir daudz iespēju uzsākt savu biznesu un realizēt savas idejas, kuru īstenošana citās valstīs prasītu daudz lielākus ieguldījumus. Es nāku no citas valsts un vides, tāpēc man ir vieglāk ieraudzīt tās problēmas, kas te ir. Bet mums tās kopā ir jāapzina un jārisina.


Manas grāmatas nosaukums ir “Grūtais ceļš līdz brīvībai”.

Rodions – bēglis no Baltkrievijas

Mans stāsts būtu par to, cik grūti ir izcīnīt brīvību, cik tā ir vērtīga un cik svarīgi ir to saglabāt.

Likumam šajā valstī ir nozīme. Manā valstī tas nenozīmēja neko. Likuma ievērošanas kultūra un iespēja vērsties tiesā, kā arī tas, ka var paļauties uz taisnīgu tiesu, nozīmē, ka es Latvijā jūtos droši. Tik droši kā šobrīd Latvijā es neesmu juties kopš 6 gadu vecuma, kad tika ievēlēts mūsu (Baltkrievijas) prezidents.

Es saņemu ļoti daudz palīdzības, jo mums palīdz daudzi latvieši, kuri saprot situāciju Baltkrievijā. Šeit ir arī ļoti liela baltkrievu kopiena, kas sniedz atbalstu un kas šeit ir atradusi patvērumu no Baltkrievijas režīma.

Ir trīs valstis, kurās es jūtos kā mājās. Pirmā ir mana dzimtā valsts – Baltkrievija. Otrā ir ASV, kur es studēju, un trešā ir Latvijā. Tāpēc man rūp visu šo valstu nākotne un labklājība.

Daudzi latvieši bieži sūdzas par savu valsti un cenšas atrast daudzus trūkumus – ne tik lielas algas, ne tik skaistas mājas un tik tīras ielas. Bet trūkumi ir katrā valstī. Ticiet man. Esmu ceļojis un dzīvojis ļoti daudzās valstīs. Latvija šobrīd ir viena no labākajām vietām, kur dzīvot: to neietekmē starptautiskās lielvaras, jums ir brīvība pašiem pieņemt savus lēmumus, jums ir brīvība lemt par savas valsts likteni. Jūs varat šeit veidot to, ko vēlaties. Tikai ņemiet un veidojiet. Ļoti daudzās vietās tas nav iespējams. Ir valstis, kur nav iespējams panākt brīvību, nav iespējams pašiem rīkoties. Nevajag skatīties bieži vien uz sevi tik kritiski. Vienkārši mēģiniet piedalīties, mēģiniet kaut ko darīt un uzlabot dzīvi sev apkārt. Un tad jūs izveidosiet Latviju par labāko valsti pasaulē. Jums ir visas iespējas un līdzekļi, lai to izdarītu. Vienkārši pamēģiniet!    

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: