Vadlīnijas Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai savās mājās

Paldies, ka atveriet cilvēkiem no Ukrainas savu māju durvis!

Esam sagatavojuši informatīvu materiālu tiem, kas uzņem savās mājās Ukrainas kara bēgļus vai plāno to darīt. Tajā apkopoti ieteikumi, kā sagatavoties, kā veidot komunikāciju ar viesiem, kā organizēt ikdienu un sadzīvi, kā arī norādīti dažādi informatīvi resursi.

Ceram, ka šis materiāls jums būs noderīgs!


VADLĪNIJAS UKRAINAS KARA BĒGĻU UZŅEMŠANAI SAVĀS MĀJĀS

PIRMS UZŅEMŠANAS

Kaut arī Tev ir patiesa vēlme palīdzēt, aicinām nopietni izsvērt iespējas uzņemt cilvēkus savās mājās. Dzīvošana kopā ir svarīgs lēmums – tā ierobežos Tavu ierasto telpu, mainīs ikdienu, iespējams, radīs papildu izdevumus, turklāt uz nenoteiktu laiku. Ja nedzīvo viens, lēmumu pieņem kopā ar ģimeni. Palīdzēt šobrīd var ļoti dažādi, un Tavs atbalsts var būt noderīgs arī citā  veidā.  Tomēr,  ja  Tu  un  Tava  ģimene  esat vienojušies,  ka  varat  atbalstīt  cilvēkus  no Ukrainas ar mājokli, šeit ir pirmie ieteikumi, ko ņemt vērā:

  • atceries   nodot   Covid-19   testu,   pirms   ieradīsies   viesi,   un   vienmēr   ievērot epidemioloģisko drošību;
  • pirms viesu ierašanās izlem, kura istaba vai telpa būs pieejama viesim. Daudzi cilvēki izmanto savu brīvo istabu kā vietu, kur glabāt mantas. Kad viesis ieradīsies, viņiem būs svarīgi sajust privātumu, tāpēc ieteicams pārliecināties, ka ir pārvietots viss, kas Tev varētu būt nepieciešams no viesim atvēlētās istabas;
  • pārliecinies, ka telpā ir viss nepieciešamais, lai cilvēki varētu uzglabāt savas lietas, piemēram, apģērbu;
  • Tev jāpadomā arī par noteikumiem mājās – katrā mājā ir savi noteikumi, pat ja Tavā tie vēl nav formulēti. Padomā par tādām lietām kā ikdienas rutīna, drošība, labierīcību un virtuves izmantošana. Sagatavojies runāt par šiem jautājumiem;
  • ja iespējams, sagatavo paciņu, kurā ir higiēnas preces, siltas zeķes, tējas/kafijas krūze, kādi našķi, uzkodas vai citas lietas, kuras ir noderīgas un kuras radītu siltas uzņemšanas sajūtu. Ja gaidāmi bērni vai pusaudži (arī pieaugušajiem var noderēt), noderēs krāsojamās grāmatas, zīmuļi, pildspalva un papīrs, kur veikt piezīmes, kas palīdzēs strukturizēt domas un veidot darāmo darbu plānu.

Mājas ir ne tikai fiziska telpa, bet arī iespēja sajust drošību!

KĀ GATAVOTIES SADZĪVEI ILGTERMIŅĀ?

  • skaidri nosaki noteikumus, ar kādiem cilvēki uzturēsies Tavās mājās, – izveido atbilstošas   saimnieka   un   viesa   attiecības   (piemēram,   nepieņem   naudas maksājumus). Dažiem cilvēkiem var pietrūkt finanšu līdzekļu, un viņi var just kaunu par iespēju izmantot mājokli bez maksas. Ja viesis vēlas veikt ieguldījumu, apsveriet tādus   variantus   kā,   piemēram,  izmaksu  dalīšana   par   iepirkšanos mājsaimniecībai;
  • dažiem cilvēkiem, iespējams, būs jāizmanto Tava pasta adrese, lai saņemtu korespondenci no iestādēm un tuviniekiem;
  • dzīvojot kopā ar Tevi, viesu ģimene vienlaikus arī risinās jautājumus, lai varētu uzsākt dzīvot neatkarīgu dzīvi (dokumenti, ārstēšana, izglītība, darbs, patstāvīga mājokļa atrašana). Tie ir sarežģīti jautājumi, kas var aizņemt laiku, un ģimenes var atklāt, ka šīs problēmas nevar atrisināt tik ātri, kā vēlētos, – ir svarīgi nomierināt un atbalstīt viesus.  Cilvēki  arī  var  pavadīt  daudz  laika  ārpus  mājām,  risinot  šīs problēmas. Dažreiz viņi var palikt pa nakti citās ģimenēs, pie saviem draugiem. Ņemot vērā gan viesa, gan saimnieka ērtības, iepriekš pārrunājiet, vai Tev ir kādas vēlmes, kad viesi var atgriezties mājās, un kā viņi par to brīdina;
  • plāno maltītes – vai vēlies piedāvāt viesiem ēst kopā vai izvēlies pieeju “katrs par sevi”. Pārliecinies, ka virtuvē ir vieta produktiem, kurus varētu iegādāties viesi, kā arī padomā,  kādi  virtuves  kārtības  noteikumi  ir  svarīgi,  un  izstāsti  viesim,  kā izmantot virtuves aprīkojumu;
  • ja   Tev  mājās  ir  mājdzīvnieki,   izvērtē,   kā  ģimenes   mīluļi  varētu  reaģēt   uz svešiniekiem, dusmīgi mājdzīvnieki var radīt papildu stresu. Tāpat izvērtē, vai vari uzņemt viesi ar mājdzīvnieku.

UZŅEMOT

  • būtiski viesim dot telpu un laiku, kur atpūsties, nomazgāties, paēst, izgulēties, pabūt mierā un klusumā. Parādi, kur paēst, kur nomazgāties, kur var uzlādēt telefonu, un, ja iespējams, iedod piekļuvi wifi tīklam1. Atceries, ka bēgļiem ir ļoti svarīgi turpināt būt kontaktā ar savām ģimenēm, tāpēc mobilie tālruņi un pieeja internetam ir viena no pamatvajadzībām;
  • Tavi viesi ir pieredzējuši kara draudus, bēgšanu. Bieži šādās situācijās var būt dažādas stresa reakcijas, kuru dēļ cilvēks var būt nerunīgs un pat neadekvāts. Ir svarīgi  šādos brīžos  maksimāli  apmierināt  pamatvajadzības.  Katrs  reaģē  uz pārdzīvoto individuāli, dažādas reakcijas ir normālas, galvenais ir saglabāt mieru un pavaicāt, vai cilvēks vēlas pabūt viens vai arī izrunāties ar Tevi vai kādu profesionāli2 par pārdzīvoto. Galvenais ir sniegt informāciju, kas palīdz iekārtoties jaunajā dzīvesvietā un atpūsties, izgulēties, visus pārējos jautājumus var risināt pēc tam;
  • otrā saruna pie tējas, kad cilvēks ir atpūties un iejuties, – mājas rutīna, vienošanās par noteikumiem. Vai ir kaut kas, kas jāņem vērā, – kāds ir bijis ritms mājās, ko būtu būtiski saglabāt arī šeit, vai cilvēkam nav nepieciešama medicīniskā aprūpe, lūgt novērtēt savu veselību, vai ievēro diētu (vai nav alerģijas, kā vispār gatavosiet ēst – kopā vai atsevišķi). Ja nepieciešams, piedāvā sagādāt palīdzību;
  • izstāsti,  kur  cilvēks  ir  nokļuvis,  kas  ir  tuvumā.  Izstāsti  par  kādām,  iespējams, neierastām skaņām, kas dzirdamas dzīvesvietā, kā arī sniedz informāciju par to, kādi un cik cilvēki dzīvo mājsaimniecībā. Ja iespējams, pirmo apkārtnes apskati veiciet  kopā,   dodoties   pastaigā   un   norādot   uz   zīmīgākajiem   orientēšanās punktiem. Vari  arī  uzzīmēt  vienkāršu  karti  vai  izmantot  kādu  no  aplikācijām telefonā. Pastāsti, kā darbojas sabiedriskais transports (kur atrodas tuvākās pieturas, kā uzzināt kustības grafiku utt.). Ja iespējams, nodrošini biļetes dažiem pirmajiem braucieniem;
  • apzini cilvēku vajadzības pēc apģērba, apaviem, higiēnas precēm, medikamentiem utt. Kopā ar viesi izveido sarakstu ar visu nepieciešamo. Ja kaut kas ir nepieciešams un pašiem nav iespējams sagādāt, vērsieties savā pašvaldībā vai pie kādas labdarības organizācijas (sk. beigās).

IETEIKUMI KOMUNIKĀCIJAI

  • Tu arī vari būt satraukts, tas ir tikai normāli. Tu vari stāstīt saviem viesiem par šīm izjūtām,  tādējādi  radot  uzticēšanos.  Mēģini  nomierināt  viesi  un  radīt  uzticību, atceries, ka tas var aizņemt laiku. Klausies uzmanīgi, veltot visu savu uzmanību, un nepārtrauc. Pamāj ar galvu, uzdod jautājumus par pašsajūtu un pārfrāzē dzirdēto, lai parādītu, ka Tevi interesē cilvēka stāsts un esi gatavs palīdzēt;
  • cilvēkam vajag cilvēku. Aprunājies, uzklausi. Esi līdzās. Tas jau ir ļoti, ļoti daudz! Dažreiz kaut ko darīt kopā ir labāk nekā runāt – pēc iespējas iesaisti viesi ikdienas darbībās, piemēram, ēst gatavošanā, iepirkšanās, pastaigās. Pajautā, ko viesim patīk darīt ikdienā, atrodi kopīgas intereses un mēģini nodrošināt tās. Svarīgi ir nebaidīties no klusuma, dažreiz arī vienkārši pasēdēt klusumā kopā ir labs veids, kā palīdzēt cilvēkam atkopties no piedzīvotā;
  • lūdzu, atceries, ka daži cilvēki var nevēlēties runāt par noteiktām tēmām vai pat var šķist, ka nevar par tām runāt, – tā ir normāla reakcija, kas jārespektē. Ja cilvēks pats nav gatavs runāt, nav ieteicams pat jautājumus uzdot, jo katra saruna ir jauna traumas pārdzīvošana. Tādēļ ir svarīgi, ka cilvēki var paši izvēlēties, kad par to runāt;
  • atceries, ka, neskatoties uz to, ka persona vairs nav kara norises vietā, karš joprojām  turpinās   un   ietekmē   tās   tuvinieku   un   draugu   dzīvi,   arī   pēkšņa dzīvesvietas maiņa pati par sevi ir liels stress, tāpēc cilvēki var turpināt piedzīvot krīzi,  un  tas  ir normāli.  Īpaši  pievērs  uzmanību  bērnu  stāvoklim.  Ja  viesis  sāk sūdzēties par savu psiholoģisko stāvokli (ieskaitot trauksmi, depresiju, panikas lēkmes,   uzmācīgas  domas,   bezmiegu),   palīdzi   viņam   atrast   psiholoģisko palīdzību;
  • Tu varētu un, visticamāk, sniegsi atbalstu, lai viesis atrastu nepieciešamo speciālistu, taču atceries, ka tas nav Tavs pienākums sniegt konsultācijas visās jomās. Latvijā ir speciālisti, kuri ir atbildīgi un kompetenti imigrācijas un veselības jautājumos,  tostarp   garīgās   veselības,   kā   arī   izglītības   un   nodarbinātības jautājumos;
  • daži cilvēki stresa un spēku izsīkuma dēļ var gulēt vairākas dienas pēc kārtas. Cilvēkiem arī var būt problēmas ar koncentrēšanos un atmiņu, tāpēc Tev, iespējams, būs jāatkārto informācija;
  • atceries, ka Tev pašam jābūt stipram, lai palīdzētu citiem. Pievērs uzmanību savai psiholoģiskajai veselībai, resursiem un veidiem, kā sevi uzturēt  un atgūties.  Ja daži stāsti un situācijas, ar kuriem ar Tevi dalās, satrauc un Tev ir grūti ar to tikt galā, atrodi cilvēku, ar kuru parunāt (radinieku, draugu, speciālistu), vai zvani uz krīzes tālruni, lai izrunātos un saņemtu psiholoģisko atbalstu. Atceries, Tu neesi viens;
  • atceries, ka dažos gadījumos cilvēki var justies ērtāk, runājot ar sava dzimuma personām, īpaši par jūtīgiem jautājumiem;
  • pirms  apskauj  cilvēku,  īpaši  bērnus,  pārliecinies,  ka  viesi  jūtas  ērti  tiešā  Tavā tuvumā. Pusaudži, piedzīvojot karu, nereti pieaug dažu dienu laikā un uzņemas atbildību gan par sevi, gan saviem vecākiem. Runā ar viņiem kā ar jauniešiem, uzklausot viņu viedokli un vajadzības.

RESURSI

  • uzturi labvēlīgu, pozitīvu attieksmi un gaisotni, vēlams, konfidenciālā atmosfērā;
  • uzmanīgi un aktīvi klausies, paud ieinteresētību un iedrošini runāt;
  • runā nesteidzīgi, veic precizējumus sarunas veidā;
  • izvairies no sarunas, kas var izraisīt asociācijas ar pratināšanu;
  • neuzdod jautājumus, kas skar traumatisko pieredzi.
LatviskiUkrainiski
SveikiЗдрастуйте
Uz redzēšanosДо побачення
PaldiesДякую
LūdzuБудь ласка
Kā varu palīdzēt?Чим я можу допомогти
Saziņas frāzes tulkotas no latviešu uz ukraiņu valodu.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Informāciju  par  visa  veidu  atbalstu  (uzturēšanās  atļaujas,  mājoklis,  darba  vietas, pārtika, medikamenti, skolas) ir iespējams saņemt pa diennakts tālruni +371 27 380 380.

Tīmekļvietnē www.palidziukrainai.lv apkopota būtiskākā informācija un resursi.

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem – Kaļķu iela 1, Rīga (pirmdiena–piektdiena plkst. 9.00–18.00).

Aktuālo informāciju par Rīgas pašvaldības sniegto atbalstu un piedāvātajiem pakalpojumiem bēgļiem no Ukrainas var saņemt pa diennakts tālruni +371 80000 800.

Ja ir apdraudēta Tava vai līdzcilvēku drošība un veselība, zvani uz 112, lai saņemtu palīdzību no ugunsdzēsējiem-glābējiem, mediķiem vai policijas. Neatliekamā medicīniskā palīdzība – tālrunis 113.

Informācija par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem – tālrunis 8000 1234 (pirmdienās–ceturtdienās plkst. 8.30–17.00, piektdienās plkst. 8.30–15.00 latviešu, angļu un krievu valodā). Tālrunis zvanot no ārvalstu numuriem: +371 67045005.

Sociālā palīdzība – tālrunis +371 80700011 (pirmdienās–ceturtdienās plkst. 8.30–17.00, piektdienās plkst. 8.30–15.00).

Bērnu un pusaudžu resursu centrs, tālrunis + 371 29164747;

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, diennakts tālrunis 116111;

Konsultāciju centrs “Skalbes”, tālrunis + 371 24551700 vai diennakts tālrunis 116123. Dažādi resursi bez maksas vai ar atlaidi Ukrainas iedzīvotājiem https://propozycii.lv

Latvijas nevalstiskās organizācijas, kur var saņemt bezmaksas apģērbu, apavus, pārtiku, higiēnas un skolas preces: https://www.palidzibaskarte.lv/

Pārtikas veterinārais dienests: + 371 67095245.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: