Pirmais kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīkotais Kultūras un mākslas festivāls “Dažādība” norisināsies no 7. jūnija līdz 30. jūlijam un piedāvās plašu migrācijai, kultūru daudzveidībai un aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem veltītu bezmaksas pasākumu programmu.
KULTŪRAS FESTIVĀLA KINO PROGRAMMA
Festivālu ievadīs migrācijas tēmai veltīta godalgotu mākslas un dokumentālo filmu bezmaksas programma. Filmas stāsta par dažādu tautību un izcelsmes cilvēkiem, kas, spiesti pamest savas mājas, dodas bēgļa gaitās, un viņu pieredzi, uzsākot dzīvi svešā zemē.
Filmu seansus papildinās lekcijas un diskusijas, kas pievērsīsies kino mākslai un aktuālajiem un iespējams mazāk zināmiem migrācijas aspektiem.
7. jūnijs pulksten 19:00, Mākslas centrs Noass
Festivālu atklās franču režisores Floransas Mieles godalgotās animācijas filmas pieaugušajiem The Crossing (La traversée) brīvdabas kino seansss Mākslas centrā Noass.
Floransas Mieles animācijas filma ir vizuāli iespaidīgs veltījums visiem, kuri kādreiz pametuši savu valsti, lai meklētu drošāku nākotni citur. Tās galvenie varoņi bēg no vajāšanas kādā Austrumeiropas valstī un viņu mēģinājumi šķērsot tās robežu velk paralēles ar humano krīzi pašlaik pie mūsu robežas.
Pirms filmas kino publicista un kuratora Žulijena Nuhuma Kulibali ievadlekcija.
Vairāk informācijas par filmu:
https://www.imdb.com/title/tt8567862/
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/126ea1sw4
Seanss notiek ar Francijas institūta Latvijā un IF Cinéma un Mākslas centra Noass atbalstu.
14.jūnijs pulksten 19:00, Kino Bize
Ukraiņu režisora Tarasa Tomenko godalgotās dokumentālās filmas Boney Piles (Terykony) bezmaksas kino seanss.
Izmantojot meditatīvu kino valodu, kinorežisors pietuvina skatītāju Ukrainas kara zonā dzīvojošo pusaudžu ikdienas pārdzīvojumiem. Filmas smalkais un poētiskais skatījums to padara vienlaikus pārlaicīgu un aktuālu.
Pēc filmas norisināsies diskusija.
Vairāk informācijas par filmu:
https://www.imdb.com/title/tt17050716/
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/sPyNRtx3
Diskusijas ieraksts no pasākuma:
https://fb.watch/mb3z5uB6tZ/
Seanss notiek ar Francijas institūta Latvijā un IF Cinéma atbalstu.
15.jūnijs pulksten 19:00, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Daņu režisores Lea Globas godalgotās dokumentālās filmas Apolonia, Apolonia bezmaksas kino seanss.
Trīspadsmit gadu garumā uzņemtā dokumentālā filma Apolonia, Apolonia neatstās vienaldzīgu nevienu. Tās priekšplānā ir harizmātisku jaunā māksliniece Apolonija, kas uzaugusi mazā franču teātrī. Filmas režisore Lea Globa ir radījusi stāstu, kas daudzos slāņos noformē pieaugšanas procesu, nonākot krasi atšķirīgās valstīs un kultūrās.
Pēc filmas norisināsies diskusija.
Vairāk informācijas par filmu:
https://www.imdb.com/title/tt22768450/
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/NrnkVb3V
21.jūnijs pulksten 19:00, Mākslas centrs Noass
Latviešu režisora Staņislava Tokalova dokumentālās filmas Viss būs labi bezmaksas brīvdabas kino seanss.
Režisora Staņislava Tokalova filma seko trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem viņa ģimenē. Tā cenšas izprast, vai šai ģimenei (un citām līdzīgām) 30 neatkarības gadu laikā ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā.
Pēc filmas norisināsies diskusija, kuru moderēs mākslas zinātņu doktors un kinorežisors Dāvis Sīmanis, piedalīsies dziedātāja Patrisha un žurnālists Maksims Kuzahmetovs.
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/11lmV6bvy
Vairāk informācijas par filmu:
Seanss notiek ar EGO media, Mākslas centra Noass atbalstu.
KULTŪRAS FESTIVĀLA DZEJAS LASĪJUMI
28. jūnijs pulksten 20:00, Kaņepes kultūras centra dārzs
Festivāla dzejas lasījumu vakarā piedalīsies dažādu tautību un izcelsmes, dažādās valodās rakstoši autori, kas dzīvo Latvijā: Efe Dujans, Semjons Haņins, Dainis Deigelis, Darja Kalašņikova un Vika Trenas. Dzejas lasījumus latviešu, krievu, ukraiņu, turku un citās valodās pavadīs elektroniskā mūzikas mākslinieka Seimura Guseinova uzstāšanās.
Dainis Deigelis kopš 2002. gada publicējies dažādos kultūras izdevumos. 2017. gadā absolvējis Andra Akmentiņa un Ronalda Brieža vadītās Literārās Akadēmijas Meistardarbnīcas. 2018. gadā kopā ar Eināru Pelšu un Arvi Vigulu atdzejojis Gaļinas Rimbu dzejas izlasi “Kosmiskais prospekts” (Literature Without Borders). Tāpat 2018. gadā izdots debijas krājums “Dievs beidz” (izdevējs Valters Dakša), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai spilgtākās debijas kategorijā. Daiņa dzejai raksturīga mūsdienu sabiedrības kritika, emocionalitāte, ideālisms, tēlainības tiešums.
Semjons Haņins publicē dzeju kopš 1997. gada. Tekstgrupas „Orbīta” līdzdibinātājs (1999). Atdzejo latviešu dzeju krievu valodā, viņa atdzejojumā iznākušas K. Vērdiņa, M. Pujata, K. Zeļģa un E. Aivara grāmatas. Iznākuši bilingvāli dzejoļu krājumi krievu valodā un latviešu atdzejojumā: “tikko” (2003), “peldus” (2013) u.c., kā arī izlases “bet ne ar to” (2017) un ”ne tā” (2019). Sastādījis antoloģiju “Latviešu krievu dzeja” (2011), kurā apkopoti dažādu latviešu dzejnieku krievu valodā sarakstītie dzejoļi. Rada dzejas performances un instalācijas: “Vienas sejas teātris”, “3Dddzeja” u.c.
Efe Dujan (Efe Duyan) ir turku dzejnieks un arhitektūras zinātņu doktors. Līdztekus radošajai darbībai, Efes akadēmiskā karjera saistīta ar lektora darbu Turcijas un Eiropas universitātēs. Šobrīd dzejnieks dzīvo Rīgā un ieņem Zinātniskā virziena vadītāja amatu Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātē. Kopš 2006. gada izdoti trīs autora dzejoļu krājumi – Sıkça Sorulan Sorular (2016), Tek Şiirlik Aşklar (2012) un Takas (2006). Viņa dzejoļi ir tulkoti vairāk nekā 25 dažādās valodās. 2022. gadā klajā laists pirmais romāns Başka (Citi). Bijis vairāku literatūras žurnālu redaktors un dzejas festivālu organizators.
Vika Trenas (Viktoria Leikovskaya) ir baltkrievu dzejniece, neatkarīga žurnāliste, redaktore, esejiste, blogere un tulkotāja no Minskas, kas saņēmusi patvērumu un kopš 2021. gada dzīvo Latvijā. Kopš 2000. gada publicē savus tekstus baltkrievu un ārvalstu periodiskajos izdevumos. Projekta #freeallwords dalībniece. Dzejas grāmatu baltkrievu valodā “Konfiscētās bērnības brīnums” (2005), “Eksistenciālā ainava” (2008) autore.
Darja Kalašņikova (Daria Kalashnikova) ir ukraiņu laikmetīgā māksliniece un rakstniece no Luhanskas. 2013. gadā viņa kļuva par vienu no Eiromaidana organizatorēm un pēc Luhanskas okupācijas 2014. gadā viņai piespiedu kārtā nācās pārvākties uz Kijivu, kur viņa piedzīvoja atkārtotu karadarbību. Kopš 2022. gada maija viņa ir patvērusies Latvijā un raksta prozu. Viņa ir publicējusies žurnālā Punctum un rudenī tiks izdota viņas grāmata.
Vairāk informācijas par pasākumu:
https://fb.me/e/GN7qo7Bj
Audio ieraksts no pasākuma:
https://fb.watch/mb3mcnx59H/
KULTŪRAS FESTIVĀLA VIZUĀLĀS MĀKSLAS PROGRAMMA
6.jūlijs pulksten 17:00, Rātes Pasāža, Mazā Jauniela
Izstāde apskatāma līdz 30.jūlijam.
ANO Bēgļu aģentūra lēš, ka 2022. gadā 108,4 miljoni cilvēku visā pasaulē ir piespiedu kārtā pametuši savas dzīvesvietas. Arī Latvijā atrodas 546 patvēruma meklētāji, 216 cilvēki ar bēgļa statusu, 27 cilvēki ar alternatīvo statusu, un 38145 Ukrainas valstspiederīgo ar pagaidu aizsardzības statusu [1].
Starp šiem cilvēkiem Latvijas ikdienā nemanāmākā grupa ir cilvēki no Tuvajo Austrumu un Āfrikas valstīm, kas Latvijā ierodas, šķērsojot Latvijas-Baltkrievijas robežu un pēc tam nonāk slēgta tipa izmitināšanos centros, kur aizturēšanas ilgums dažkārt var sasniegt pat gadu. Starp viņiem ir arī ģimenes ar bērniem. Šiem cilvēkiem nav daudz alternatīvu, kā pavadīt laiku, gaidot savu atbrīvošanu.
Šovasar biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgie sadarbībā ar latviešu mākslinieci un pedagoģi Viku Ekstu uzsāka iknedēļas radošās darbnīcas Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros “Mucenieki” un “Daugavpils” un Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, kā arī, atzīmējot Starptautisko bēgļu dienu 20. Jūnijā uz pastkaršu darbnīcu tika aicināti arī Ukraiņu atbalsta centra “Common Ground” apmeklētāji.
Izstādē “Patvērumu meklējot” apskatāmi darbnīcu laikā tapušie darbi. Līdz ar zīmēšanu un spēļu spēlēšanu, atceroties laikus, kad cilvēki sūtīja viens otram sveicienus pastkaršu formā, darbnīcās tika radītas pastkartes ar vēstījumiem Latvijas iedzīvotājiem.
Pastkartēs lasāmās ziņas ir gan filozofiskas un apcerīgas, gan pateicības pilnas, gan skaudras un kritiskas, taču gan bērni, tā gan pieaugušie savos darbos pauž kopēju vēstījumu. Cilvēki no Ukrainas, Sīrijas, Afganistānas, Kongo Demokrātiskās republikas un citām valstīm vēlas dzīvot drošībā un mierā, sūtīt bērnu skolā, strādāt un veidot savu dzīves telpu. Viņi lūdz palīdzību un aizsardzību. Ieklausīsimies.
Izstāde tiks atklāta 6.jūlijā plkst. 17:00 un būs apskatāma līdz 30.jūlijam.
Vika Eksta (1987) ir latviešu māksliniece un pedagoģe, kas savos darbos izmanto fotogrāfiju, kustīgo attēlu, performanci un audiovizuālos arhīvus, apvienojot dokumentālus un fiktīvus vēstījumus. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI foto skolā Madridē, ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, piemēram, ISSP Galerijā, galerija ALMA, Kauņas Fotogrāfijas galerijā, Viļņas nacionālajā mākslas galerijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā un citviet. Vikas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja un privātās kolekcijās Eiropā un ASV.
[1] Dati par 2022. g. no Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes (file:///C:/Users/User/Downloads/Patveruma%20mekletaju%20statistika%20lidz%202023%20gadam.pdf) un ANO bēgļu aģentūras (https://data2.unhcr.org/en/situations/ukraine)
Kultūras un mākslas festivālu “Dažādība” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija
caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds” un Rīgas dome.
#AktivoIedzivotajuFonds #ActiveCitizensFund #EEAgrants #EEAgrantsLatvia #Dažādība