19. septembrī, valdība apstiprināja grozījumus rīkojumā Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu”, kas paredz Silenes robežšķērsošanas vietas slēgšanu.
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” neatbalsta šādu soli, jo tas praktiski liegs personām, kas atrodas pie Baltkrievijas – Latvijas robežas, pieteikties patvērumam. Lai arī robežas nelikumīga šķērsošana neatceļ tiesības pieteikties patvērumam, kopš 2021. gada augusta potenciālie patvēruma meklētāji pārsvarā tikuši atturēti no robežas šķērsošanas un novirzīti atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju. Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes pārstāvji atkārtoti uzsvēruši, ka personas var pieteikties patvērumam oficiālajās robežšķērsošanas vietās.
Atgādinām, ka ceļš līdz Pātarnieku robežšķērsošanas vietai no Silenes ir 70 km. Līdz ar to netiks ievērots Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta otrās daļas 3. punkta nosacījums, kas nosaka, ka, apturot konkrētu robežšķērsošanas vietu darbību, vienlaikus jānodrošina personām iespēja īstenot tiesības un likumiskās intereses, no kurām nav pieļaujama atkāpe.
Papildus atgādinām, ka Patvēruma likums (6. panta 5. daļa ) nosaka, ka, redzot, ka kāds trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā pie Latvijas valsts ārējās robežas varētu izteikt vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, valsts dienestiem jāinformē šis cilvēks par iespēju to darīt.
Vēlamies uzsvērt, ka Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšana liks būtiskus šķēršļus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (turpmāk – Direktīva) nosacījumu izpildei. Precīzāk, tiks pārkāpts Direktīvas 6. panta 2. punkts, kas paredz, ka dalībvalsts nodrošina personai, kura sagatavojusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, reālu iespēju to iesniegt iespējami īsā laikā. Novirzot cilvēkus, kas ieradušies pie Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgā veidā ar mērķi pieteikties patvērumam, atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju, tiek pārkāptas Direktīvā nostiprinātās tiesības uz piekļuvi patvēruma procedūrai, kā arī neizraidīšanas princips.
Atgādinām, ka 2022. gada 30. jūnijā Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-72/22 PPU par Lietuvas rīcību, masveidā aizturot robežu nelikumīgi šķērsojušas personas, norādīja, ka ikvienam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir tiesības pieprasīt šādu starptautisko aizsardzību dalībvalsts teritorijā, tostarp pie tās robežām vai tranzīta zonās, pat ja viņš vai viņa šajā teritorijā atrodas nelikumīgi. Tiesa lēma, ka Direktīva nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas ārvalstnieku masveida pieplūduma dēļ de facto liedz trešo valstu pilsoņiem, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, piekļuvi starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai šīs dalībvalsts teritorijā.
Šis materiāls ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalastu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.