Kopsavilkums par 2025. gada 4. novembra pasākumu “Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana Latvijā: iesaistīto pušu tikšanās”

Otrdien, 4. novembrī, TZMO, Reinvaldu ielā 17, Rīgā, no plkst. 10.30–17.00 norisinājās biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” un ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecības Latvijā rīkots pasākums par līdzšinējo valsts, pašvaldību un nevaldības organizāciju pieredzi Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā. Pasākumā kopā piedalījās 60 dalībnieku.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks, Nozares politikas departamenta vadītājs Jānis Bekmanis iepazīstināja klātesošos ar aktualitātēm atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, tajā skaitā ar grozījumiem Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā (UCAL), kas pašlaik tiek skatīti Saeimā.

Pašlaik Fizisko personu reģistrā ir reģistrēti 31 281 Ukrainas civiliedzīvotāji ar pagaidu aizsardzības statusu. Pašvaldībās izmitināti 3240 ukraiņi, no tiem ilgstoši izmitināti 1132 cilvēki no mazaizsargātām grupām.

Grozījumi UCAL cita starpā paredz, ka 2026. gadā valsts apmaksāts izmitināšanas atbalsts mazaizsargāto grupu pārstāvjiem tiks sniegts līdz 180 dienām ar iespēju to pagarināt vēl uz 180 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Savukārt ukraiņiem, kas Latvijā ieradīsies pirmo reizi, būs pieejams sākotnējais izmitināšanas atbalsts līdz 60 dienām un pārtikas atbalsts līdz 30 dienām. Ukraiņiem vairs netiks izmaksātas vienreizējais nodarbinātības pabalsts un nebūs iespējas bez maksas izmantot reģionālo transportu – tā vietā tiks piemēroti atvieglojumi konkrētām pasažieru kategorijām tāpat kā pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

Iezīmējot iespējamos scenārijus pēc 2027. gada 4. marta, kad Ukrainas civiliedzīvotājiem Eiropas Savienībā, arī Latvijā, beigsies pagaidu aizsardzības statuss, Jānis Bekmanis norādīja uz iespēju pāriet uz citu likumīgu uzturēšanās statusu Latvijā, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju uz nodarbinātības, studiju/pētniecības, ģimenes apvienošanas, investīciju u. c. pamata. Saskaņā ar Imigrācijas likumu Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ir nepārtraukti uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus, var pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Kultūras ministres padomniece sadarbībai ar nevaldības organizācijām Paula Zvejniece uzsvēra nepieciešamību veidot un īstenot ilgtspējīgu integrācijas politiku attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Turpinot attīstīt vienotu atbalsta sistēmu ukraiņiem, Kultūras ministrijai un Sabiedrības integrācijas fondam būtu jāuzņemas koordinējošā loma, kamēr pašvaldības sniegtu konkrētu integrācijas atbalstu (sociālo, nodarbinātības, izglītības, valodas mācību, kultūrorientācijas) savās teritorijās ciešā sadarbībā ar SIF Vienas pieturas aģentūru un nevaldības organizācijām.

Latviešu valodas apguve ir integrācijas pamatā, tāpēc ar Kultūras ministrijas atbalstu šogad tika īstenotas valodas mācības ne vien pieaugušajiem, bet arī ukraiņu bērniem. Tāpat Kultūras ministrija ir ierosinājusi noteikt vienotu obligāto latviešu valodas apguves termiņu: divi gadi A2 līmeņa zināšanu ieguvei un pieci gadi konkrētās profesijās nepieciešamā līmeņa zināšanu ieguvei.

Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts iepazīstināja ar datiem par izmitinātajiem ukraiņiem Jēkabpils novadā, norādot uz veiksmīgo sadarbību ar Vidusdaugavas NVO centru. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības centrālās administrācijas speciāliste Brigita Dreiže norādīja uz vairākiem sistēmiskiem trūkumiem atbalsta nodrošināšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, tajā skaitā uz komunikācijas un sadarbības trūkumu starp pašvaldībām, finansiālā atbalsta nepietiekamību tiem, kas strādā ar atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī ilgtermiņa integrācijas plāna trūkumu.

Pirmo pasākuma daļu noslēdza biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” NVO infopunkta vadītāja Nataliia Soldatova, kura pastāstīja par pieredzi GPB NVO infopunktā, norādot uz nepieciešamību turpināt nodrošināt drošas, oficiālas un pārbaudītas informācijas sniegšanu ukraiņiem Latvijā, jo pieejamība šādai informācijai ir ceļš uz un daļa no ilgtermiņa integrācijas.

Pasākuma daļa par Ukrainas bērnu izglītību ietvēra ANO Bēgļu pārstāves Daces Meilija ievadvārdus par svarīgiem priekšnosacījumiem bēgļu bērnu iekļaušanā uzņemošās valsts izglītības sistēmās, kā arī ANO Bēgļu aģentūras Latvijā paveikto, lai veicinātu Ukrainas bērnu iekļaušanu Latvijas skolās.

Turpinājumā domnīcas “Providus” pētniece Dārta Pelse prezentēja apjomīgu un visaptverošu pētījumu_¹ par sasniegumiem un izaicinājumiem Ukrainas bērnu iekļaušanā Latvijas skolās. Savukārt Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne prezentēja pieejamos materiālus un atbalstu skolotājiem un skolēniem latviešu valodas apguvē.

Prezentācijām sekoja paneļdiskusija, kurā piedalījās Ērika Pičukāne, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieces vispārējās izglītības jautājumos Kristīnes Niedres- Lathere, Rīgas domes galvenā izglītības projektu vadītāja Maija Gredzena un Ukrainas kopienas pārstāve psiholoģe un pedagoģe Mariia Makushyna. Paneļa dalībnieces diskutēja par izglītības kā svarīga integrācijas rīka lomu, pieejamo atbalstu latviešu valodas apguvē Ukrainas bērniem un bērnu labbūtību skolā, atzīstot, ka esošais atbalsts latviešu valodas apguvē ir jāuzlabo, kā arī jādomā par ciešāku starpresoru sadarbību un komunikāciju ar ukraiņu vecākiem.

Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska, apkopojot līdzšinējo pieredzi sociālās palīdzības sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem norādīja, ka Ukrainas cilvēkiem ticis nodrošināts tāds pats atbalsts1¹ kā Latvijas iedzīvotājiem. 2022.–2024. gadā Labklājības ministrija atbalsta sniegšanā ieguldījusi 76 miljonus eiro.

Sākotnēji Labklājības ministrija un pašvaldību sociālie dienesti saskārās ar tādiem izaicinājumiem kā neziņa/informācijas trūkums un darbības shēmas neesamība, mājokļu nepieejamība, grūtības izvērtēt Ukrainas cilvēku ienākumus, lai piemērotu atbalstu, informācijas trūkums par Ukrainas cilvēku civiliedzīvotāju Ukrainas pensiju izmaksas iespējām. Tomēr šos izaicinājumus izdevās pārvarēt, veidojot elastīgu un efektīvu sadarbību ar Iekšlietu ministriju (īpašo civilās aizsardzības platformas izmantošanā), sociālajiem dienestiem un nevaldības organizācijām. Ļoti liela nozīme sadarbībā bija personīgām saiknēm un attiecībām. Labi darbojās arī Labklājības ministrijas informatīvais tālrunis.

Veiksmīga bijusi arī ukraiņu nodarbinātības veicināšana: no 2022. gada marta līdz 2025. gada sākumam Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti vairāk nekā 36 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, un no tiem vairāk nekā 18 000 sākuši darba gaitas.

Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna-Alksne uzsvēra, ka Ventspils pašvaldība bija gatava “X stundai”: jau pirms ukraiņu ierašanās tika izveidots uzņemšanas algoritms un sagatavota informācija trīs valodās. Turklāt Ventspilī jau darbojās ukraiņu biedrība, un no pirmās ierašanās dienas strādāja arī koordinators no ukraiņu kopienas. Šie faktori veicināja raitu bēgļu uzņemšanu.

Pēc Una Lapskalnas-Alksnes teiktā, Ventspils pašvaldība darbinieki un citi uzņemšanā iesaistītie nebija gatavi neziņai un kultūras atšķirībām. Turklāt sociālo dienestu darbinieki nebija gatavi un pietiekami informēti, lai runāt ar cilvēkiem, kas bēg no kara. Daudz darba bija bāriņtiesām gan ar ukraiņu jauniešiem, kas ieradās bez vecākiem, gan saistībā ar vardarbību atbraukušo ģimenēs.

Saskaroties ar daudziem mēģinājumiem atrisināt lietas “pie priekšnieka”, Ventspils pašvaldība sāka rīkot informatīvas iknedēļas sapulces galvenajā ukraiņu izmitināšanas vietā – Ventspils augstskolā, kurās piedalījās visu iesaistīto iestāžu pārstāvji. Vēlāk sapulces notika reizi mēnesī un joprojām tiek sasauktas pēc vajadzības. Ventspils Sociālajam dienestam izveidojās ļoti laba sadarbība ar Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju. Sociālajiem darbiniekiem pēdējie četri gadi ir bijuši būtisks pieredzes gūšanas un izaugsmes laiks.

Politikas zinātniece, Latvijas Universitātes pētniece Hanna Palii dalījās ar pirmajiem ieskatiem no pašlaik LU Filozofijas un socioloģijas institūta paspārnē ritošā pētījuma par migrantu uzņemšanu Latvijā. Pētniece skaidroja, ka ukraiņu pieredze Latvijā tiek skatīta, piemērojot labbūtības jēdzienu, kas ietver ne vien ekonomiskos, bet arī kultūrsociālos un psihoemocionālos faktorus.

Kā galvenos izaicinājumus, kas izriet no intervijām ar Ukrainas cilvēkiem un ukraiņu NVO pārstāvjiem, Hanna Palii minēja neziņu un nedrošību par nākotni, grūtības izlemt, vai palikt Latvijā, ko veicina arī īstermiņa darba līgumi, dzīvi kara dēļ šķirtās ģimenēs, slēpto diskrimināciju un stigmatizāciju, ar ko īpaši saskaras ukraiņu bērni skolās. Pētniece arī minēja, ka ukraiņi izjūt dziļu pateicību pret valsts iestādēm un pašvaldībām par sniegto atbalstu, kā arī vēlas iekļauties Latvijas dzīvē un kļūt patstāvīgi, paļaujoties uz saviem resursiem, ne valsts sniegto atbalstu.

Hanna Palii uzsvēra, ka starp galvenajiem ukraiņu sekmīgas iekļaušanās nosacījumiem ir labas darba iespējas, kā arī koordinators/kultūras mediators pašvaldībās. Tāpat pētniece uzsvēra, ka politikas veidošanā būtu jāņem vērā ne vien ukraiņu atbalstīšanā ieguldīties resursi, bet arī šo cilvēku pienesums Latvijas darba tirgū, nodokļu ienākumu palielināšanā, demogrāfisko rādītāju un sociālā kapitāla uzlabošanā kopumā.

^1. Ukrainas-civiliedzivotaji-Latvijas-izglitibas-sistema-prakse-un-izaicinajumi.pdf

Informāciju sagatavoja:
Ieva Raubiško,
raubisko@gribupalidzetbegliem,
Dace Meilja,
meilija@unhcr.org,
Elīna Kokareviča,
elina@gribupalidzetbegliem.lv