Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” norāda uz trūkumiem un draudiem, kurus satur Jāņa Dombravas virzītais PIK ziņojuma ieviešanas dokuments
Rītdienas, 2026. gada 22. septembra, valdības sēdē skatāmais informatīvais ziņojums “Par Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu”, 26-TA-1790, būtu jānoraida, jo tas ir bīstams un nekvalitatīvs. Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” (GPB) norāda, ka tā pieņemšana apdraud Latvijas valsts demokrātiju, kā arī kaitē marginalizētu grupu pārstāvju un migrantu cilvēktiesībām.
Kā GPB atkārtoti norādīja saskaņošanas procesā (07.08.2026, 27.08.2026), ziņojums satur vairākus punktus, kuru atbilstība tiesiskumam un cilvēktiesībām ir nopietni apšaubāma. Īpaši satrauc plānotais pasākums, ar ko paredzēts noteikt kriminālatbildību par “apzinātu fizisku vai informatīva rakstura atbalsta sniegšanu ārvalstij vai tās interesēs migrācijas instrumentalizācijas un citu hibrīdapdraudējumu īstenošanā pret Latviju”. Šāds formulējums ir interpretējams nesamērīgi plaši un rada būtiskas bažas par tiesiskās noteiktības principa ievērošanu.
Ziņojuma sadaļā, kurā attiecīgais risinājums izklāstīts, GPB minēta tieši, paužot pieņēmumu, ka nevaldības organizācijas un individuālie aktīvisti, kuru mērķi ir saistīti ar palīdzību cilvēktiesību ievērošanā, de facto var veicināt migrācijas plūsmu uz Latviju un apgrūtināt padziļinātas izpratnes veidošanos sabiedrībā par nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības riskiem. Šāda sagrozīta izpratne rada pamatotas bažas, ka neskaidri formulēta krimināltiesiska norma nākotnē var tikt izmantota ne tikai pret personām, kuras apzināti sadarbojas ar ārvalsti hibrīdapdraudējuma īstenošanā, bet arī pret cilvēktiesību aizsardzības organizācijām, to darbiniekiem un brīvprātīgajiem likumīga profesionālā un pilsoniskā darba ietvaros. Šī punkta potenciālos riskus apliecina arī pēdējā laikā pieaugošie politiķu un ministriju uzbrukumi GPB, tostarp Kultūras ministrijas prettiesiskā rīcība, apturot projektu “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs”, un organizāciju nomelnojošie komentāri plašsaziņas līdzekļos.
Bažas par kaitējumu cilvēktiesībām rada arī plānotā masveida reidu intensificēšana. Pēc publiski pieejamās informācijas reidu prakse ļoti retos gadījumos atklāj imigrācijas noteikumu pārkāpumus (“360TV” ziņās vēstīts, ka no vairāk nekā 1000 Rīgas pašvaldības policijas pārbaudītajām personām tikai 11 personām konstatēts, ka tās Latvijā uzturas bez tiesiska pamata). Tieši pretēji, tā mazina uzticēšanos varas iestādēm un gatavību tajās vērsties. Turklāt reidi, kas tiek veikti publiskās vietās, rada bažas par iespējamu vēršanos pret cilvēkiem uz ādas krāsas vai valodas pamata, kas būtu nopietns diskriminācijas aizlieguma pārkāpums. Kā norādījusi bijusī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča, “etniskā profilēšana ir neētiska, neefektīva un, vissvarīgāk, nelikumīga. Ir amorāli, ka policija diskriminē cilvēkus, pamatojoties uz fiziskajām pazīmēm. Tā ir neefektīva arī tāpēc, ka etniskā profilēšana dziļi kaitē attiecībām starp policiju un iedzīvotājiem, kas ir mierīgas un pārtikušas sabiedrības pamatelements”.
Ņemot vērā šos un arī citus apstākļus un būtiskos trūkumus dokumenta saturā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieviešanas ziņojums jeb tā sauktais “imigrācijas ierobežošanas plāns” ir bīstams un nekvalitatīvs dokuments, kuru valdībai rītdienas balsojumā vajadzētu noraidīt.