Brīvprātīgo stāsti par ikdienu kustībā “Gribu palīdzēt bēgļiem”

Nozīmīgs mūsu kustības atbalsts ir brīvprātīgie un mentori, kuri ikdienā palīdz risināt dažādas problēmas, ar kurām saskaras starptautiskās aizsardzības saņēmēji. Vairākkārt esam stāstījuši par to, kāda ir viņu ikdiena un ar kādām ikdienas lietām tie parasti palīdz grūtībās nonākušajiem. Šoreiz, aprunājoties ar trim mūsu brīvprātīgajiem, centāmies noskaidrot, kāda bijusi viņu motivācija kļūt par “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgo, ko vērtīgu viņi apguvuši brīvprātīgajā darbā un ar kādiem izaicinājumiem saskārušies. Aicinām iepazīties ar trīs mūsu brīvprātīgo atbildēm!

Stāsts I

Brīvprātīgā Ilze (vārds mainīts) iesaistījusies “Gribu palīdzēt bēgļiem” jau no pašiem kustības pirmsākumiem, un viņai šķiet forši, ka laika gaitā brīvprātīgais darbs kļuvis daudz nopietnāks un atbildīgāks – viņa arī jūt pašas organizācijas izaugsmi un mērķtiecību.

Vaicājot par to, kas ietilpst viņas ikdienas pienākumos, meitene stāsta, ka agrāk pati organizējusi dažādus iekļaujošus pasākumus un rakstījusi projektus, taču šobrīd vairāk iesaistās, palīdzot atrisināt dažādus loģistikas jautājumus, piemēram, aizvedot kādu no starptautiskās palīdzības saņēmējiem pie ārsta, kā arī palīdzot ar ikdienišķām lietām. Ģimenēm, kurām brīvprātīgā palīdz, viņa sauc par saviem draugiem, un ir bijusi klāt īpaši nozīmīgos mirkļos, piemēram, klausoties ģimenes gaidāmā bērniņa pirmos sirdspukstus.

Par vienu no vērtīgākajām prasmēm un pieredzēm, ko guvusi, ir spēja risināt problēmas. Viņa arī norāda, ka ikvienam cilvēkam ikdienā ir virkne lietu, kas jāatrisina, taču starptautiskās aizsardzības saņēmējs mēdz apjukt un nezina, kā šīs lietas atrisināt. Vislielākie izaicinājumi, ar kuriem brīvprātīgā saskārusies, bijis izaicinājums pašam sev – atpazīt savus stereotipus un mainīt fokusu. Pateicoties antropoloģijas studijām un brīvprātīgā darba pieredzei, viņa ir guvusi ļoti reālus un klātesošu apzinu par cilvēcību.

Stāsts II

Brīvprātīgā Laima (vārds mainīts) atklāj, ka sākotnēji viņa kustībā iesaistījusies, lai palīdzētu ģimenēm ar valodas apguvi, taču ideālā gadījumā – lai iegūtu jaunus draugus. Viņas ikdienas darbiņi bija saistīti ar latviešu valodas mācīšanu, kā arī informēšanu par valstī esošajiem Covid-19 ierobežojumiem. Viņa arī palīdzējusi ar vakariņu izdalīšanu PMIC “Mucenieki” un palīdzējusi iegādāties nepieciešamo pārtiku vietējā veikalā.

Par vienu no lielākajiem ieguvumiem viņa atzīst iegūtās prakstiskās iemaņas saskarsmē ar atšķirīgas kultūras pārstāvjiem, ar kuriem mums ir ierobežotas valodiskas saziņas iespējas. Viņa ieguvusi arī lielāku atvērtību, kās arī uzdrošināšanos, tostarp izrādīt sirsnību arī tad, ja ar atbalstāmo nav kopīgas valodas. Viņa atzīst, ka joprojām mācās komunicēt līdzvērtīgi, nevis aizbildnieciski.

Stāsts III

Brīvprātīgā Līga (vārds mainīts) atzīst, ka galvenokārt kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” darbā iesaistījusies, jo vēlējusies palīdzēt starptautiskās palīdzības saņēmējiem, kas nonākuši Latvijā.

Kā vienu no vērtīgākajām lietām, kas apgūtas brīvprātīgajā darbā, viņa min izpratni par esošo situāciju šajā jautājumā, kā arī lielāku sapratni par ceļu no starptautiskā palīdzības saņēmēja nokļūšanas Latvijā līdz brīdim, kad persona šeit uzsāk savas ikdienas gaitas. Vaicājot par izaicinājumiem, ar kuriem saskārusies līdz šim, brīvprātīgā atzīst, ka vienīgais, kas ir izaicinoši, ir pašas laika plānošana.

Ja arī Tu vēlies kļūt par brīvprātīgo, raksti uz evija@gribupalidzetbegliem.lv!

Materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #NVOFonds2021

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: