Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas izraisītā bēgļu plūsma īpaši spilgti izgaismo
mājokļa nodrošināšanas izaicinājumus personām no trešajām valstīm ar zemiem ienākumiem. Sniedzot atbalstu bēgļiem un alternatīvā statusa turētājiem, biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir daudzkārt pārliecinājusies, ka galvenie šķēršļi mājokļa iegūšanā ir ne tikai līdzekļu trūkums (īpaši drošības depozīta iemaksai), bet arī aizspriedumi.
Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā ir krietni citādākā statusā nekā citi starptautiskās
aizsardzības saņēmēji – atbalstu ukraiņiem nosaka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Lai gan atbalsts ukraiņiem ir daudz plašāks nekā personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, tomēr izaicinājumi plašākā kontekstā ir līdzīgi – īres tirgus ir nepieejams gan finansiālo apstākļu, gan sabiedrības attieksmes dēļ. Savukārt, sociālo mājokļu fonda vienkārši nav – personas, kuras nav darbspējīgas, tiek pakļautas bezpajumtniecības riskam.
Biedrība strādā ar personām, kuras jau saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā, tomēr būtisks ir arī laiks, kad trešvalstnieks vēl ir patvēruma meklētāja statusā (vidēji 3-4 mēneši, kuru laikā tiek izskatīts pieteikums) – uz Ukrainas civiliedzīvotājiem šis posms neattiecas. Patvēruma meklētājiem ir iespēja uzturēties PMIC “Mucenieki”, kur tiek nodrošināta arī uzturnauda – 3EUR dienā. Tomēr, tas ir tikai līdz brīdim, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu (bēgļa vai alternatīvo statusu). Saskaņā ar statistikas datiem, vidēji tiek apstiprināti tikai ap 20% patvēruma pieteikumu, līdz ar to patvēruma meklētājs visu šo izskatīšanas periodu ir lielā neziņā un personām nav
iespējams plānot nākotni. Nodarbinātība ir iespējama tikai pēc trīs mēnešu ilgas uzturēšanās Latvijā un, ja personai nav uzkrājumu, tad brīdī, kad ir saņemta uzturēšanās atļauja, iespējas nodrošināt sev mājvietu ir finansiāli ļoti ierobežotas, lai neteiktu neiespējamas. Pametot centru “Mucenieki”, persona saņem pabalsta naudu par diviem mēnešiem – vienai personai 278 EUR; ģimenē pirmajai personai 278 EUR, par katru nākamo personu 194 EUR.
Nespējot ātri atrast piemērotu īres dzīvokli, starptautiskās aizsardzības saņēmēji mēdz uzkavēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Arī 2021.gada aprīļa beigās, kad centrā strauji izplatījās Covid-19 infekcija, tur pēc biedrības rīcībā esošām ziņām mitinājās vairākas ģimenes ar bēgļa/alternatīvo statusu, kuras tika pakļautas karantīnai, tādejādi apstādinot viņu integrācijas procesu. Pastāvīgas mītnes trūkums kavē iespēju deklarēt dzīvesvietu un saņemt pastāvīgu pašvaldību atbalstu. Starptautisko aizsardzības saņēmēju ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem Rīgā var pretendēt uz uzturēšanos īslaicīgās uzturēšanās mītnēs, taču personām, kuras ir vienas vai kurām nav nepilngadīgu bērnu, bieži vien vienīgā iespējamā dzīvesvieta ir hostelis, kura apmaksai ilgstoši nepietiek arī ar t.s. bēgļa pabalstu. Nevar nepieminēt, ka dzīve hosteļos var būt ļoti nedroša un pakļauj jau tā sociāli mazāk aizsargātos cilvēkus ar bēgļa/alternatīvo statusu vēl lielākai nedrošībai.
Biedrībai “Gribu palīdzēt bēgļiem” izveidojusies laba sadarbība ar hosteli, kas veic sociālā mājokļa un patversmes funkcijas, kā arī pateicoties ziedotāju atbalstam, atsevišķos gadījumos esam varējuši segt pirmos dzīvokļa izdevumus. Tomēr jāuzsver, ka šie ir atsevišķi gadījumi, Ukrainas bēgļu pieplūdums vēl vairāk parāda, ka nepieciešami sistemātiski un ilgtspējīgi risinājumu mājvietas nodrošināšanai visām mazaizsargātākajām sabiedrības grupām.
Biedrības pieredzē ir vairāki gadījumi, kas uzskatāmi pierāda, ka atbalsts mājokļa
nodrošināšanā līdz sešiem mēnešiem ļauj darbspējīgiem cilvēkiem iegūt laiku, kurā ir iespēja aprast ar jauno vidi, birokrātiju, kultūru un citām būtiskām ikdienas lietām, kuras trešvalstniekiem mūsu zemē ir pilnīgi jaunas. Pēc šādas nostabilizēšanās, kad nav jāsatraucas par pamatvajadzību nodrošināšanu, var uzsākt darba gaitas, apgūt valodas pamatus un uzsākt integrācijas procesu.
Ne visiem pietiks ar sešu mēnešu atbalstu, tomēr šis laiks ir jāuztver kā investīcija mūsu sabiedrības nākotnē, kur kopā visā savā dažādībā varam sasniegt ļoti daudz.
“Gribu palīdzēt bēgļiem” sadarbojas ar jaunatnes organizāciju “Protests” kampaņā
“(nepieeja)mājas”, kas vērš uzmanību Latvijas mājokļu problēmām — bēgļu izmitināšanas izaicinājumiem, neatrisinātajam dzīvesvietas izmaksu jautājumam un enerģijas krīzei. Kampaņas kulminācija būs 4. jūnijā plkst. 19:00 Baumaņa skvērā, kur cilvēki aicināti ierasties ar guļammaisiem, lai uz brīdi nogultos uz zemes, tā simbolizējot mājokļu krīzes galējo izpausmi — bezpajumtniecību.
Gribu palīdzēt bēgļiem 