Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča un ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecība Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs aicina Saeimu neapstiprināt grozījumus Valsts robežsardzes likumā un Latvijas Republikas valsts robežas likumā, jo tie būtiski apdraud ārvalstnieku patvēruma tiesības Latvijā.

Komisāre Duņa Mijatoviča rosina Saeimu noraidīt grozījumus minētajos likumos, norādot, ka tie nostiprinās prakses, kas pakļaus patvēruma meklētājus atgrūšanas un nepienācīgas apiešanās riskiem. Komisāre atgādina, ka jau iepriekš paudusi bažas par cilvēku vardarbīgu atturēšanu no Baltkrievijas-Latvijas robežas šķērsošanas, liedzot viņiem piekļuvi patvēruma procedūrai. “Latvijas parlamentam nevajadzētu nostiprināt prettiesiskas prakses Latvijas tiesību aktos, bet drīzāk rūpēties, lai patvēruma un robežkontroles tiesiskais ietvars atbilstu standartiem, ko nosaka Eiropas Cilvēktiesību konvencija, 1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļa statusu un citas starptautiskas vienošanās”, uzsver komisāre.

Savukārt ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecība Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs savos novērojumos par grozījumiem aicina nodrošināt likumprojektu atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām un ES tiesību aktiem patvēruma jomā. ANO Bēgļu aģentūra uzsver, ka 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu 33.2. pantā noteiktais izraidīšanas aizliegums jeb neizraidīšanas (angl. non-refoulement) princips nav atceļams arī ārkārtas situācijās un situācijās, kad kāda trešā valsts izmanto migrācijas plūsmas kā (šantāžas) instrumentu. “Patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas un riskus […] var novērst, īstenojot taisnīgu un efektīvu patvēruma procedūru, nevis liedzot piekļuvi teritorijai un/vai patvērumam”, norāda aģentūra.

ANO Bēgļu aģentūra uzsver, ka nedz Ženēvas Konvencija par bēgļa statusu, nedz ES likumi neparedz cilvēku atgrūšanu bez rūpīgas viņu pieteikumu un situācijas individuālas izskatīšanas neatkarīgi no veida, kādā tie šķērsojuši robežu. Aģentūra izsaka bažas par to, ka Valsts robežsardzes likums neparedz pietiekami caurspīdīgu un skaidru individuālo apstākļu izvērtēšanas procedūru.

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” pievienojas Eiropas Cilvēktiesību komisāres un ANO Bēgļu aģentūras aicinājumiem. Īpaši aicinām noteikt skaidrus kritērijus Ministru kabineta līmenī par to, kā tiek izvērtēti cilvēku individuālie apstākļi un nodrošināt pieeju robežai gan cilvēktiesību organizācijām, gan medijiem. Atgādinām, ka Latvija pašlaik ir prezidējošā valsts Eiropas Padomē, kas ir vadošā cilvēktiesību organizācija Eiropā ar 46 dalībvalstīm. Latvijai tā ir iespēja būt paraugam cilvēktiesību jomā.

Šis materiāls ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.”