Vēstule par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 352/ Lp14), ko Saeimas Juridiskā komisija steidzamības kārtā virzīja 2. lasījumam Saeimā. Tā kā biedrības pārstāvim nebija iespējas piedalīties Juridiskās komisijas sēdē, vēlamies vērst komisijas locekļu uzmanību uz dažiem būtiskiem apstākļiem saistībā ar šiem grozījumiem.
Biedrība atbalsta iniciatīvu noteikt Krimināllikumā bargākus sodus par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai saskaņā ar Krimināllikuma 285.panta 1., 2., 3., 3.1 daļas redakciju. Stingrāki sodi palīdzēs cīnīties ar transnacionālu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kam raksturīga īpaša upuru neaizsargātība un ekspluatācijas draudi.
Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību uz to, ka atbalstītie grozījumi Krimināllikuma 285.1 pantā, kas paredz bargākus sodus par personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, rada humānās palīdzības kriminalizācijas risku. Līdzīgas bažas paustas arī “Atbalstītāju paketes” 1 novērtējumā, ko 2017. gadā veica Eiropas Komisija. 2 Paketē ietilpstošā direktīva 2002/90/EK (Atbalstīšanas direktīva) uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt atbilstīgu sodu personām, kas, pārkāpjot likumus, tīši palīdz ieceļot dalībvalsts teritorijā vai šķērsot to tranzītā personai, kura nav dalībvalsts pilsonis, vai peļņas gūšanas nolūkā tīši palīdz uzturēties dalībvalsts teritorijā personai, kas nav dalībvalsts pilsonis. Tajā pašā laikā direktīvas 1. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja atbrīvot no kriminālatbildības par neatļautu ieceļošanas un tranzīta atbalstīšanu, ja tas tiek darīts humānās palīdzības nolūkos.
Eiropas Parlaments 2018. gadā pieņēma rezolūciju par pamatnostādnēm par to, lai dalībvalstīm nepieļautu kriminālatbildības noteikšanu par humānās palīdzības sniegšanu. Arī Eiropas Komisija uzskata, ka ir nepieciešami ieteikumi par Atbalstīšanas direktīvas interpretāciju, lai padarītu skaidrāku tās piemērošanas jomu. 3
Vairākas ES dalībvalstis savos tiesību aktos jau ir paredzējušas atbrīvojumu no soda par neatļautas ieceļošanas un/vai tranzīta atbalstīšanu ar nolūku sniegt humāno palīdzību. Piemēram, Beļģija un Spānija gandrīz ir pārņēmušas direktīvas formulējumu par humānās palīdzības iekļaušanu kā iemeslu nesaukšanai pie kriminālatbildības. Horvātija noteikusi izņēmumus sodīšanā par ieceļošanas atbalstīšanu, ja tā veikta, lai glābtu dzīvību, novērstu ievainojumus, sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību un humāno palīdzību saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem; savukārt Itālijā netiek paredzēta kriminālatbildība par darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut, ka personām tiek nodarīts nopietns kaitējums, kā arī glābt un/vai piedāvāt humāno palīdzību ārvalstniekiem, kas atrodas Itālijas teritorijā.
Aicinām līdzīgus papildinājums ietvert arī Latvijas tiesību aktos, lai novērstu iespēju, ka humānās palīdzības sniegšana no vietējo iedzīvotāju puses dzīvības apdraudējuma stāvoklī esošiem cilvēkiem pie Latvijas robežas pašreizējos pastiprinātas robežapsardzības režīma apstākļos var tikt interpretēta kā Krimināllikumā 285.1 pantā paredzētā apzinātā personu nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Īpaši tas attiecas uz iespējamu atbalsta sniegšanu vairāk nekā piecu personu grupām, par ko atbalstītajos grozījumos paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Vēršam uzmanību uz to, ka biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” saņem palīdzības lūgumus gan no atsevišķiem cilvēkiem, gan cilvēku grupām, kas šķērsojušas Latvijas robežu nelikumīgā veidā ar mērķi lūgt patvērumu. Daudzi no šiem Latvijas pierobežā nonākušajiem cilvēkiem cieš no atūdeņošanās, ēdiena trūkuma, spēku izsīkuma un citām akūtām veselības problēmām.
Atgādinām, ka nelikumīga robežas šķērsošana neatceļ tiesības pieteikties patvērumam, kas nostiprinātas ES tiesību aktos un starptautiskās konvencijās.
1 Padomes direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu, un Padomes pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu.
2 Pret neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu vērstā ES tiesiskā regulējuma REFIT izvērtējums: Atbalstītāju pakete (direktīva 2002/90/EK un amatlēmums 2002/946/TI), SWD(2017) 117 final.
3 Komisijas ieteikumi par to, kā tiek īstenoti ES noteikumi par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanas definēšanu un novēršanu (2020/C 323/01).