Runājot par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, bieži tiek lietoti vārdu salikumi  “nelegālais migrants” vai “nelegālā migrācija”. Šāda pieeja jāskata kā stereotipizācija, par ko biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir vērsusies Sabiedrisko mediju ombuda, te pieejams ombuda atzinums. Jānorāda, ka ne vien cilvēki, kas mēģina šķērsot ES ārējo robežu pārsvarā kļūst par patvēruma meklētājiem, bet pats termins “nelegāls migrants” ir atzīts kā nevēlams (piemēram, skat. Starptautiskās migrācijas organizācijas Migrācijas glosārijs https://publications.iom.int/system/files/pdf/iml_34_glossary.pdf).

Ar vārdu “nelegāls” tiek saistīta krimināla nozieguma izdarīšana – nelikumīga robežas šķērsošana Latvijā ir kriminālpārkāpums. Taču, ja cilvēki pēc nelikumīgas robežas šķērsošanas Latvijā pieprasa patvērumu, viņi par to netiek sodīti.  Likuma “Par 1951. Gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu” (31. pants, 1. daļa) nosaka, ka: “Dalībvalsts nesoda bēgļus sakarā ar viņu nelegālo ierašanos vai atrašanos tajā, ja viņi ieradušies tieši no teritorijas, kurā bēgļu dzīvība vai brīvība bija apdraudēta […] un bez kavēšanās pieteikušies valsts varas iestādēs, uzrādot pamatotus iemeslus tam, kādēļ viņi ieradušies vai atrodas šajā valstī nelegāli”. Vairākās citās ES valstīs uzturēšanās valstī bez likumīga pamata ir administratīvs, nevis krimināls pārkāpums. 

Lielākā daļa personu, kuras ieradušās Latvijā no Baltkrievijas, pieprasa patvērumu, līdz ar to līdz lēmuma pieņemšanai par viņu statusu viņi būtu dēvējami par patvēruma meklētājiem, neskatoties uz to, ka robeža tikusi šķērsota nelikumīgā veidā.

Termins “nelegāls migrants” ir ne vien nevēlams, bet nonivelē jebkura migranta cilvēktiesības un neatbilst labas prakses principiem. Tā vietā cilvēkus, kas šķērso robežu, aicinām apzīmēt ar neitrāliem terminiem kā, piemēram, “robežšķērsotājs”, “ārvalstnieks” vai “migrants”, ja nav iespēja izmantot visaptverošu apzīmējumu “cilvēks”. Arī situācijas kontekstualizēšanai aicinām pārtraukt lietot terminu “nelegālā imigrācija”. Cilvēki, kas tiek humānu apsvērumu dēļ uzņemti Latvijas teritorijā, ir galvenokārt no tādām valstīm – kā Sīrija, Afganistāna, Irāka, vai Irāna, kuras nevar uzskatīt par drošām vismaz daļā to teritorijas.

No juridiskās un ētiskās perspektīvas kā nelegālu var apzīmēt procesu vai rīcību, bet ne personu. Neviena persona nav nelegāla!

Šis materiāls ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.