Publicēti aptaujas rezultāti par Ukrainas civiliedzīvotāju sociālekonomiskajiem apstākļiem Latvijā 2024. gadā

2024. gadā ANO Bēgļu aģentūra saskaņā ar reģionālo Refugee Response Plan programmu un sadarbībā ar biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem” (GPB) veica aptauju (SEIS) par Ukrainas civiliedzīvotāju sociālekonomiskajiem apstākļiem Latvijā.

Intervijas, kas aptvēra 600 mājsaimniecības un 1278 personas, tika veiktas klātienē, un to jautājumi aptvēra tādas jomas kā demogrāfija, aizsardzība, izglītība, sociāli ekonomiskā iekļaušana, veselība un izmitināšana. Datu apkopošana, ko no 2024. gada maija līdz jūnijam veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, sniedz vērtīgu ieskatu bēgļu vajadzībās, izaicinājumos un integrācijas tendencēs. Aptaujas mērķis ir iegūt datus, lai varētu precīzāk veikt stratēģisko plānošanu un resursu sadali, tādā veidā novēršot nepilnības pieejamo pakalpojumu sniegšanā un palielinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.

Tāpat aptaujas rezultāti sniegs iespēju uzkrāt un salīdzināt datus ilgākā laikposmā, balstoties uz šādiem centrālajiem aspektiem:
– Ukrainas civiliedzīvotāju vajadzības Latvijā, par piemēru ņemot tos Ukrainas civiliedzīvotājus, kuriem valstī ir uzturēšanās atļaujas;
– sociālekonomiskās integrācijas līmenis un pieeja valsts sistēmām;
– nepilnības pakalpojumu sniegšanā un Ukrainas civiliedzīvotāju prioritātes tekošajā gadā;
– izmaiņas šajās prioritātēs laikā gaitā.

Lielākā daļa Ukrainas civiliedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi Latvijā un spēj nodrošināt pamatvajadzības. Tomēr daļai Ukrainas civiliedzīvotāju (9–12 % aptaujāto) ir nepieciešams mērķtiecīgāks atbalsts, piemēram, nodarbinātības, veselības aprūpes un izglītības jomā.

Psiholoģiskā un fiziskā vardarbība sabiedrībā un paaugstināta neaizsargātība pret vardarbību tiešsaistē tika ziņoti kā galvenie riski, ar kuriem saskaras bērni. 30 % aptaujāto vīriešu un 35 % sieviešu satraucas par drošību. Vīrieši ir īpaši noraizējušies par juridiskajiem riskiem (deportācija), savukārt sievietes satraucas par apzagšanas risku un verbālu uzmākšanos. 25 % respondentu ziņo, ka ir bijuši pakļauti naidīgai rīcībai un uzvedībai, un 47 % gadījumu tas notika sešus mēnešus pirms intervijas. Lielākoties tās ir bijušas verbālas agresijas izpausmes.

Apmēram trešdaļa aptaujāto Ukrainas civiliedzīvotāju uzskata, ka var saprast un lietot lielāko daļu ikdienas izteicienu latviešu valodā. Gandrīz 30 % ir apmeklējuši latviešu valodas kursus, un lielākā daļa ir apmierināti ar kursu kvalitāti. Taču tieši valodas barjera (38 %) ir traucējusi Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast darbu Latvijā.

Vairāk nekā 40 % ģimeņu ienākumi nav pietiekami, lai segtu visas vajadzības: 10 % nepietiek ienākumu pārtikai, 32 % pietiek ienākumu pamata pārtikai, bet nepietiek regulāriem komunālajiem maksājumiem, zālēm un apģērba iegādei.

Iegūtie dati norāda, ka Latvijā ir pozitīva vide Ukrainas civiliedzīvotājiem. Respondenti ziņoja par kopumā pozitīvām attiecībām ar uzņemošo kopienu. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir apmetušies Latvijas laukos, ir nedaudz labākas attiecības un komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem, salīdzinot ar tiem, kuri dzīvo pilsētās. Lielākā daļa respondentu, kuri ir vecāki par 65 gadiem, uzskata, ka viņu attiecības ar vietējo kopienu ir ļoti labas. 76 % pieaugušo Ukrainas civiliedzīvotāju ir vismaz viens vietējais draugs, un tas liecina, ka Ukrainas civiliedzīvotāju integrācija var noritēt veiksmīgi, īpaši vecumgrupā no 36 līdz 55 gadiem.