Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” (GPB) kopā ar izrādes “Divu siržu zēns” radošo komandu, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvēm un skatītājiem Liepājā diskutē par bēgļu gaitām un jaunpienācēju iekļaušanos sabiedrībā

Ceturtdien, 22. maijā, GPB pārstāvji devās uz Liepājas teātra izrādi “Divu siržu zēns” (rež. Viesturs Roziņš). Izrāde ir balstīta dokumentālā stāstā par kādas afgāņu ģimenes bēgļu gaitām uz Lielbritāniju. Skaudrais ceļš ved caur Krieviju, Austriju un Franciju, tas ir emociju un baiļu pilns, ģimenes saskaras ar krāpniekiem, taču nezaudē cerību, ka izdosies sasniegt iecerēto. Izmisuma brīžos “Taliban” vajātie, nāves draudiem pakļautie vecāki izvērtē, vai veikuši pareizās izvēles. Tomēr bērnu spēja turēties kopā un saglabāt kaut nedaudz no bezbēdības kliedē šaubas par to, ka ir bijis nepieciešams bēgt. Izrāde ļoti tieši atspoguļo, ko nozīmē šis ceļš – kustība ir tikai daļa no tā, pārsvarā tas sastāv no gaidīšanas, slēpšanās,  visvienkāršāko vajadzību apmierināšanas izvairīšanās no aizturēšanas un bojāejas draudiem, piemēram, nosmakšanas kravas automašīnas konteinerā Lamanša tunelī. Izrādē attēlotais bēgļu ceļš spēcīgā un tiešā veidā atgādina ceļu, ko šodien mēro cilvēki, kas šķērso Latvijas–Baltkrievijas robežu ar mērķi pieteikties patvērumam Eiropas Savienībā. 

Pēc izrādes sekoja diskusija ar izrādes radošo komandu – režisoru Viesturu Roziņu un vecāku lomu atveidotājiem aktieriem Aneti Rimku un Sandi Pēci, kā arī SIF pārstāvēm Kristīni Kļukoviču un Patrīciju Kuzminu. Diskusija  vadīja GPB robežu monitoringa eksperte Annu E. Griķe, un tajā isaistījās arī skatītāji. Savdabīgā kārtā diskusijā noteicošāks bija nevis bēgļu ceļš, bet gan jaunpienācēju integrācijas aspekts. Viedokļi un jautājumi atspoguļoja gan neviltotu vēlmi izprast migrantus, gan arī uzsvērt robežu nozīmi. 

Nenoliedzami, ikviena sabiedrība izdzīvo mūslaiku izaicinājumus, vienlaikus arī mācoties iepazīt un izprast dažādas sabiedrības grupas, to specifiku, vajadzības un nostāju par labo un ļauno. Tieši šobrīd, kad noris dažādi mēģinājumi polarizēt sabiedrību ar migrāciju saistītos jautājumos, vēlamies atgādināt, ka Latvija ir piedzīvojusi nesenus, ļoti traģiskus vēstures posmus, kad rasu teoriju īstenošana ir novedusi pie tūkstošiem cilvēku bojāejas. Un, kā apliecina dzīvā interese, kas izgaismojās diskusijā, šodienas Latvijas sabiedrība ir nobriedusi dialogam un iekļaujošai attieksmei ne vien pret dažādām bēgļu un migrantu grupām, bet arī attiecībā uz pašas daudzveidību.