ANO Cilvēktiesību padomes īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā aicina izmeklēt trešo valstu pilsoņu nāves gadījumus pie ES robežas ar Baltkrieviju

ANO Cilvēktiesību padomes īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā Nils Muižnieks nācis klajā arī ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā laikposmā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam. Ziņotājs cita starpā vērš uzmanību uz migrantu bojāeju pie Baltkrievijas–ES valstu robežām. Pēc Baltkrievijas valsts iestāžu ziņām pie robežas kopš 2021. gada bojā gājuši 60–70 no ES valstu robežas šķērsošanas atturēti cilvēki, savukārt cilvēktiesību aizstāvju organizācijas ziņo par 120 bojāgājušajiem tajā pašā laikposmā. 

ANO īpašais ziņotājs aicina veikt neatkarīgu, caurspīdīgu un efektīvu trešo valstu pilsoņu nāves gadījumu izmeklēšanu pie ES robežas ar Baltkrieviju. 

Arī biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” turpina saņemt ziņas par migrantu bojāeju Latvijas teritorijā pie robežas ar Baltkrieviju. Š. g. 28. maijā notikušajā Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas sēdē biedrība atkārtoti pauda bažas par nepietiekamiem pasākumiem bojāgājušo robežšķērsotāju identifikācijā un saziņā ar viņu izcelsmes valstu iestādēm un tuviniekiem, kas ļautu nodrošināt cieņpilnu mirušo apbedīšanu vai repatriāciju. Biedrība aicināja atbildīgās valsts iestādes pieņemt nepieciešamos mērus, lai šo situāciju mainītu. 

Tāpat, atsaucoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu par 2024. gadu, biedrība pauda nopietnas bažas par neatkarīgas novērošanas trūkumu pie t. s. zaļās robežas starp Latviju un Baltkrieviju laikā, kad Valsts robežsardze arī norāda uz pieaugošo spriedzi, atturot cilvēkus no robežas šķērsošanas. Biedrība turpina saņemt ziņas par piedzīvoto vardarbību no cilvēkiem, kuri ir mēģinājuši šķērsot robežu ar mērķi pieteikties patvērumam. Nepietiekama monitoringa apstākļos nav iespējams pārliecināties par to, vai un kā tiek izvērtēti robežšķērsotāju individuālie apstākļi, kā cilvēku atturēšanas gadījumā tiek pielietoti speciālie līdzekļi, kā arī par to, vai un kā robežšķērsotājiem tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, pārtika un ūdens.

Kopš 2023. gada Latvijas pierobežas kapsētās – Krāslavas novada Ezernieku pagasta Zaščirinas kapos un Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Vecajos Silenes kapos – apbedīti jau desmit neidentificēti cilvēki, kuri gāja bojā Latvijas teritorijā pēc Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas.