Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību publicējusi uzraudzības ziņojumu par Latviju, kurā iesaka nekriminalizēt sociālo un humāno palīdzību cilvēkiem, kas ieradušies valstī likumam neatbilstīgā veidā

Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) sestā uzraudzības cikla ziņojuma par Latviju 3. rekomendācijā varas iestādēm ieteikts “nodrošināt, ka sociālā un humānā palīdzība migrantiem, kas nelegāli atrodas valstī, netiek kriminalizēta ne privāto, ne publisko pakalpojumu jomā”. Šajā sakarā ECRI iesaka valsts iestādēm ņemt vērā ECRI Vispārējās politikas rekomendāciju Nr. 16 par migrantu, kas ieceļojuši/atrodas valstī likumam neatbilstīgā veidā, aizsardzību pret diskrimināciju.

Valdības atbildē teikts, ka “Latvijā nepastāv (..) prakse kriminalizēt humāno palīdzību un sodīt organizācijas par humānās palīdzības sniegšanu migrantiem” un ka valsts iestādes veltīs pienācīgu uzmanību ECRI Vispārējās politikas rekomendācijai Nr. 16. 

Valdības atbildē arī norādīts, ka minētā rekomendācija varētu būt pretrunā ar topošo Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, kas noteiks minimālos nosacījumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Savienībā atbalstīšanu, un aizstās Padomes direktīvu 2002/90/EK un Padomes pamatlēmumu 2002/946/TI (jeb tā dēvēto “Atbalstītāju paketi”). Atbilde atsaucas uz direktīvas projekta preambulas 7. apsvērumu, kurā teikts: “Nekas šajā direktīvā nebūtu jāsaprot kā prasība noteikt kriminālatbildību par palīdzību, kas sniegta tuviem ģimenes locekļiem, no vienas puses, un humāno palīdzību vai atbalstu cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai, kas sniegts trešo valstu valstspiederīgajiem saskaņā ar piemērojamo valsts un starptautisko tiesisko regulējumu, no otras puses.” 

Tomēr, kā diskusijā ar nevaldības organizāciju pārstāvjiem norādīja Saeimas Juridiskās komisijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes pārstāvji, Latvijai nav pienākuma atbrīvot cilvēkus no kriminālatbildības, tāpēc ka topošā direktīva, kas vēl nav pieņemta un nesen ir saņēmusi kritisku Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta vērtējumu, to neparedz. 

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” vērš uzmanību uz divām procesā esošām tiesvedībām, kur kriminālās apsūdzības izvirzītas pret biedrības biedri Ievu Raubiško par humānās palīdzības sniegšanu cilvēku grupai no Sīrijas un Nīderlandes pilsoni, kurš devās uz Latvijas–Baltkrievijas robežu, lai glābtu savu māsu. Turklāt Latvijā cietumsodu izcieš Kubas pilsonis, kurš bija devies uz robežu pretī sievai un meitai. Biedrības ieskatā šīs tiesvedības kriminalizē humāno palīdzību, to interpretējot kā mēģinājumus organizēt nelikumīgu robežas šķērsošanu vai nelikumīgi pārvietot cilvēkus pāri robežai, vai arī nodrošināt cilvēku nelikumīgu uzturēšanos valstī.

Ziņojuma C nodaļas 16. pantā ECRI uzsver, ka “robežkontroles uzdevumi būtu jāuztic kvalificētam un pienācīgi apmācītam personālam”, un aicina varas iestādes “atturēties no prakses, kas iesaista vietējos iedzīvotājus robežu un imigrācijas kontrolē un veicina ksenofobisku noskaņojumu iedzīvotāju vidū”.

Šī rekomendācija atsaucas uz līdzšinējo praksi, kad Valsts robežsardze “mudināja pie Latvijas–Baltkrievijas robežas vai tās tuvumā dzīvojošos vietējos iedzīvotājus informēt robežsardzi par gadījumiem, kad apvidū redzamas “svešas, nezināmas un aizdomīgas” personas vai personu grupas”.

“Gribu palīdzēt bēgļiem” ir novērojusi, ka vēl šī gada pavasarī pierobežas pagastos tika publicēti aicinājumi ziņot par aizdomīgām personām un transportlīdzekļiem. Biedrība turpinās sekot situācijai pie robežas, pievēršot uzmanību arī aicinājumiem ziņot par robežšķērsotājiem. ECRI ziņojums un valdības komentāri angļu, franču un latviešu valodā ir pieejami šeit.