Laikā no 28. aprīļa līdz 15. augustam no Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas ir atturēti 6559 cilvēki, bet septiņas personas ir uzņemtas valstī humānu apsvērumu dēļ. Jāatzīmē, ka kopš šī gada sākuma kopā atturēto robežšķērsošanas mēģinājumu skaits ir 8490, un tieši gada siltajā periodā aktivitāte pie Latvijas-Baltkrievijas robežas ir bijusi augsta. Pārskata periodā novērsti arī vairāk nekā 100 robežšķērsošanas mēģinājumi dienā, precīzāk, 1. maijā – 148, 3. jūnijā – 123, 9. jūlijā – 121, 19. jūlijā – 122. Šie dati arī var tikt interpretēti, lai izprastu aptuveno cilvēku skaitu pie Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” sniedz atbalstu starptautiskās palīdzības saņēmējiem Latvijā, tostarp jau vairākus gadus sadarbībā ar ANO Bēgļu aģentūru. Arī 2025. gadā biedrība īsteno ANO Bēgļu aģentūras atbalstītu projektu, kura ietvaros tiek nodrošināts sociālais atbalsts, robežu monitorings, sadarbība ar pašvaldībām un bēgļu kopienām, kā arī sistēmisku priekšlikumu sniegšana. Lai īstenotu projektā paredzēto aktivitāti – sociālekonomisko ieskatu interviju (SEIS) veikšanu, izmantojot speciāli izstrādātu (tiešsaistes) anketu Ukrainas civiliedzīvotājiem dažādās Latvijas vietās –, aicinām darbā uz noteiktu laiku – trīs (3) mēnešiem – komunikablu, empātisku un aktīvu intervētāju.

2025. gada 18. jūlijā publicēts ANO Cilvēktiesību komisijas ceturtais ziņojums par Latviju. Komisija ir pateicīga par konstruktīvo dialogu ar valsts pārstāvjiem, kas sniedza tai nepieciešamo informāciju gan rakstiski, gan mutiski.

Atbalsts ukraiņu bērniem Latvijas skolās / Підтримка дітей з України у латвійських школах

Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) sestā uzraudzības cikla ziņojuma par Latviju 3. rekomendācijā varas iestādēm ieteikts “nodrošināt, ka sociālā un humānā palīdzība migrantiem, kas nelegāli atrodas valstī, netiek kriminalizēta ne privāto, ne publisko pakalpojumu jomā”. Šajā sakarā ECRI iesaka valsts iestādēm ņemt vērā ECRI Vispārējās politikas rekomendāciju Nr. 16 par migrantu, kas ieceļojuši/atrodas valstī likumam neatbilstīgā veidā, aizsardzību pret diskrimināciju.

Publikācijā iekļautas rekomendācijas, kuras veidotas, balstoties uz konsultācijām ar pašvaldību darbiniekiem. Tā sniedz padziļinātu ieskatu finansējuma problēmās un inovatīvā praksē bēgļu iekļaušanas un integrācijas jomā Baltijas valstīs, Itālijā, Moldovā un Turcijā. Atjaunota informācija par galvenajiem finansējuma avotiem bēgļu iekļaušanai un integrācijai pašvaldībām, kas balstīta veiktajā pētījumā, kā arī publikācijām par finansējumu un finansēšanas instrumentiem Eiropā.

Š. g. 6. jūnijā Krāslavas novada Ezernieku pagasta Zaščirinas kapsētā biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” izliks septiņas kapu plāksnes cilvēkiem, kuri gājuši bojā Latvijas teritorijā pēc Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas un ir apbedīti kā neidentificēti.

ANO Cilvēktiesību padomes īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā Nils Muižnieks nācis klajā arī ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā laikposmā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam. Ziņotājs cita starpā vērš uzmanību uz migrantu bojāeju pie Baltkrievijas–ES valstu robežām. Pēc Baltkrievijas valsts iestāžu ziņām pie robežas kopš 2021. gada bojā gājuši 60–70 no ES valstu robežas šķērsošanas atturēti cilvēki, savukārt cilvēktiesību aizstāvju organizācijas ziņo par 120 bojāgājušajiem tajā pašā laikposmā. 

Ceturtdien, 22. maijā, GPB pārstāvji devās uz Liepājas teātra izrādi “Divu siržu zēns” (rež. Viesturs Roziņš). Izrāde ir balstīta dokumentālā stāstā par kādas afgāņu ģimenes bēgļu gaitām uz Lielbritāniju. Skaudrais ceļš ved caur Krieviju, Austriju un Franciju, tas ir emociju un baiļu pilns, ģimenes saskaras ar krāpniekiem, taču nezaudē cerību, ka izdosies sasniegt iecerēto. Izmisuma brīžos “Taliban” vajātie, nāves draudiem pakļautie vecāki izvērtē, vai veikuši pareizās izvēles.

22. maijā Liepājā notiks Viestura Roziņa režisētā izrāde “Divu siržu zēns”, pēc kuras pārdomās, sajūtās un informācijā par migrācijas tēmu dalīsies izrādes režisors, Sabiedrības integrācijas fonda pārstāves Kristīne Kļukoviča un Patrīcija Kuzmina, kā arī “Gribu palīdzēt bēgļiem” robežu monitoringa eksperte Anna E. Griķe.